Pļaviņās aktīvi turpina remontdarbus novada kultūras centrā un ģimnāzijā, kur paredzēts nobruģēt arī iekšpagalmu. Darbu gaitā atklājas dažādi sarežģījumi, tāpēc Pļaviņu novada domē lēma par papildu līdzekļu piešķiršanu, lai abos objektos visu plānoto paveiktu līdz galam, kā iecerēts.
Skolas iekšpagalmu bruģē SIA “Epus”. Demontējot asfaltu, būvnieki konstatēja, ka esošā lietusūdens un kanalizācijas sistēma faktiski nedarbojas. Skolas ēka būvēta 1965. gadā, un kopš tā laika lietusūdens novades sistēma nav ne labota, ne tīrīta. Nav arī nekādu plānu, kā šī sistēma izvietota. Būvnieki atzīst — ja neizbūvēs to jaunu, pagalms applūdīs. Tāpēc uzņēmuma pārstāvis vērsās pašvaldībā, lai kopīgi risinātu situāciju, jo lietusūdens kanalizācijas izbūvei nepieciešams papildfinansējums. Šie darbi nav paredzēti līgumā, bet, tos neveicot, nav prātīgi pabeigt bruģēt laukumu. Pretējā gadījumā par tā turpmāko kvalitāti būvnieks nevar uzņemties garantiju.
Šo jautājumu izskatīja Pļaviņu novada domes sēdē, un deputāti bija vienisprātis ar būvnieku pārstāvi, apzinoties, ka ķīlnieku lomā ir abas puses, bet situācija jāatrisina drīzakajā laikā, jo tuvojas 1. septembris. Pašvaldībā nolēma piešķirt kopā 15 145,88 eiro sadzīves un arī lietusūdens kanalizācijas būvdarbiem.
Līdzīga situācija ir Pļaviņu novada kultūras centrā, kur strādā pilnsabiedrības “A.A.&būvkompā-
nijas” strādnieki. Saskaņā ar projektu centrā paredzēts izbūvēt jaunu piebūvi, kur izvietos tualetes, izremontēt garderobes, nomainot tur arī ūdensvada, kanalizācijas, apkures, ventilācijas un elektrotīklus, remontēt skatuvi, ierīkojot jaunas metāla konstrukcijas. Sākot strādāt, atklājās vairāki neparedzēti darbi. Viens no tiem ir mitruma krāšanās pagrabstāvā, kas bojā sienu virsmu. Pļaviņu novada domes priekšsēdētājas vietnieks Aigars Lukss atzina, ka, pārrunājot šo situāciju ar būvniekiem, to varētu atrisināt, telpu iekšpusē ieklājot speciālo apmetumu un krāsu, kas ļaus sienām “elpot”, tādējādi izvadot daļu mitruma, bet nebojājot to izskatu. Tas darbu izpildi sadārdzinātu apmēram par 2000 eiro. Tomēr vēl ir daudz darbu, kas nav iekļauti projektā, bet tos tomēr vajadzētu izdarīt. Piemēram, griestu apdare garderobē un citu telpu remonts. Kā stāstīja kultūras centra direktore Astrīda Davidova, būvpropjektā paredzēts remonts vienai kāpņu telpas daļai no pagrabstāva, bet pārējā nav. Nebūtu prātīgi neizdarīt visu līdz galam. Tāpēc visu šo “sīkumu” novēršanai kultūras centrā pašvaldība papildus piešķīra 11 264,84 eiro.
Problēmas ar nekvalitatīviem būvprojektiem, kā tas ir kultūras centra gadījumā, Pļaviņu novada domei bijušas arī iepriekš. Vai, pieņemot gatavu darbu no speciālistiem, pasūtītājiem pašiem viss vēlreiz jāpārmēra un jāsaskaita, vai viss paredzēts — neizpratnē bija Aigars Lukss un pārējie deputāti. Sašutis par šo situāciju bija arī pašvaldības deputāts Pēteris Kalniņš, uzsverot, ka ne no projektētājiem pieprasa atbildēt par savu darbu, ne pārbauda, cik kvalitatīvi ir izstrādātie būvprojekti, lai gan papildus pieņemti darbā cilvēki. Visu jau vienmēr pārbaudīt nevar, bet pašvaldībai šādi papildu darbi izmaksā dārgi. ◆
