Vakar no rīta Latviju pāršalca traģiska ziņa — Kuldīgas rajona Alsungas veco ļaužu pansionātā “Raģi” ugunsgrēkā sadega 25 pirmās un otrās grupas invalīdi, 66 izdevās izglābt.
Vakar no rīta Latviju pāršalca traģiska ziņa — Kuldīgas rajona Alsungas veco ļaužu pansionātā “Raģi” ugunsgrēkā sadega 25 pirmās un otrās grupas invalīdi, 66 izdevās izglābt. Cieta arī viens ugunsdzēsējs. Nelaimes vietā ieradās arī Labklājības ministre Dagnija Staķe un iekšlietu ministrs Ivars Godmanis. Iespējams, ugunsgrēks izcēlies elektrosildītāju vai apkures sistēmas bojājumu dēļ.
Latvijā pēdējā laikā uguns arvien biežāk atņem dzīvību cilvēkiem. Gadiem ilgi vissaspringtākais ugunsdzēsēju darba periods ir kūlas dedzināšanas laiks, bet nereti aizdegas arī dzīvojamās mājas un sociālās vai izglītības iestādes. Kāpēc tā notiek?
Alsungā pansionāts ir ierīkots vecā trīsstāvu muižas ēkā, kurai piebūvēts mansards — tur arī ugunsgrēks sācies. Nodzēst to operatīvi nav izdevies. Acīmredzot ugunsdzēsēju ir par maz vai arī viņu ekipējums ir tā nolietojies, ka nelaimes vietā nevar ierasties laikus un ātri likvidēt liesmas.
Kāda situācija ir Aizkraukles rajona pansionātos? Vai mūsu vecļaudis un invalīdi var būt droši, ka netiks pakļauti ugunsnelaimei? Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Aizkraukles brigādes komandieris Aivars Pastars informē, ka ugunsdrošības noteikumus strikti ievēro sociālajā aprūpes centrā “Mēmele”, bet Neretas pansionātā nav ugunsdzēsības trauksmes signalizācijas, kaut gan pēc projekta tādai jābūt. Citos pansionātos signalizācija ir. Pļaviņu pansionātā neapmierina tas, ka gulošie pansionāri mīt trešajā stāvā, bet staigājošie — otrajā. Vajadzētu būt otrādi, ja kas notiek, gulošos būtu vieglāk evakuēt.
Skrīveru sociālā centra direktors Pēteris Jansons atzīst, ka ūdens ņemšanas vieta ir no pansionāta pārāk tālu, tāpēc šovasar dīķi ierīkos pavisam tuvu visām 11 centra ēkām. Viņaprāt, ugunsgrēks apkures vai elektroierīču dēļ nevarētu izcelties, jo centram ir sava katlumāja un tikai dažās istabās ir atļauts ieslēgt eļļas sildītājus.
Mēs miljonus atvēlam “gaisa piļu” celtniecībai, bet tūkstošus žēlojam elementārai cilvēku aizsardzībai un drošībai. Un “pamostamies” tikai tad, kad nelaime jau notikusi un nekas vairs nav glābjams.
