Valsts budžeta neesamība apgrūtina lielāku attīstības projektu plānošanu novadu pašvaldībās
Sākoties jaunajam 2019. gadam, Latvijā nav ne valdības, ne arī pieņemts valsts budžets, kas cieši saistīts arī ar budžeta pieņemšanu novadu un pilsētu pašvaldībās. Līdz šim likums par budžetu un finanšu vadību paredzēja — ja nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžets, tad valsts darbībai nepieciešamos izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus nākamajam gadam nosaka finanšu ministrs un valsts izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada piešķīrumiem. Taču aizvadītajā gadā pieņemti vairāki lēmumi, kuru izpildei nepieciešami papildu līdzekļi (kopumā vairāki desmiti miljonu eiro) — algu palielināšanai pedagogiem, tiesnešiem, prokuroriem, pensiju un pabalstu maksājumiem. Lai šos lēmumus izpildītu, Saeima steidzamības kārtībā grozīja likumu. Grozījumi paredz, ka gada budžeta izdevumi varēs būt lielāki par 1/12 daļu no šā gada izdevumiem, taču nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā 2019. gadam noteiktos izdevumus.
Jautājām Aizkraukles reģiona un Sēlijas novadu vadītājiem, kā pašvaldībās sācies šis gads, vai tās spēj pildīt visus pieņemtos lēmumus un nodrošināt maksājumus, kādas iezīmējas šī gada pašvaldību budžeta prioritātes.
Neziņa kavēs ieceru īstenošanu
Aigars Lukss, Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs
— Situācija, kad nav apstiprināts šī gada valsts budžets, ietekmē arī pašvaldības, jo nav skaidrības par turpmāko vairākās pozīcijās. Vispirms jau par budžeta apjomu. Provizoriskie dati un prog-
nozes pamatā ir, uz kā balstoties plānojam savas pašvaldības budžetu. Tomēr, kamēr nav nekā konkrēta, arī mēs nevaram ar to līdz galam rēķināties.
Jau iepriekš bija debates par to, ka varētu mainīties kārtība, kādā piešķir Valsts kases aizdevumus pašvaldības īstenotajiem projektiem un iecerētajiem darbiem. Pagaidām nav skaidrības — tā saglabāsies līdzšinējā vai mainīsies. Līdz ar to nevaram ieplānot daudzus darbus, ko nav iespējams paveikt par pašvaldību budžeta līdzekļiem. Īpaši, ja tas saistīts ar būvdarbiem, jo šīs neziņas dēļ nevar darbus plānot, sākt un paveikt laikus.
Neraugoties uz to, plānojam savas pašvaldības pamatbudžetu, tā ieņēmumus un izdevumus, lai ikdienas darbs var sekmīgi turpināties. Deputāti to vēl skatīs, un domāju, ka domes janvāra sēdē varēs apstiprināt. Neapstiprinātas, visticamāk, paliks lielākas ieceres. Kad valsts izsludinās savu budžetu, varēs domāt par to īstenošanu. Ja būs iespējams Valsts kases aizdevums, šogad kā prioritāti esam iecerējuši pabeigt pirmsskolas izglītības iestādes “Bērziņš” otrā stāva remontu, atsevišķas telpas ģimnāzijā, kā arī uzlabot vēl kādu ceļu novadā. Citas ieceres vēl apkopojam un apspriežam.
Nebūs tikai izdzīvošana
Andris Zālītis, Skrīveru novada domes priekšsēdētājs
— Līdzekļu pietiek, lai saplānotu un pieņemtu pašvaldības budžeta bāzes daļu. Precīzas summas apstiprināsim šomēnes finanšu komitejā. Zinām prognozējamās izmaksas, budžetā paliks pāri līdzekļi arī visam nepieciešamajam. Ar deputātiem esam sākuši sarunas, ko novadā varētu izdarīt šogad. Pašvaldības budžetā pēc pamatvajadzību nodrošināšanas vēl paliks nauda. Pašlaik summa nav zināma, bet līdzekļi paliks pāri, nebūs tikai izdzīvošana. Pašvaldībai ir garantētie ienākumi, kasi pilda nekustamā īpašuma nodokļa samaksa un iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Pašreizējā situācijā varbūt nevarēsim īstenot kādu projektu, kur būs nepieciešamība aizņemties. Skrīveru katlumājas projekts gandrīz apstiprināts, to tas neskars, taču, ja vēlēsimies īstenot ko lielāku, tad aizdevumu varētu nesaņemt. Lielu atbalstu pašvaldībai dod arī valsts piešķirtās dotācijas. Šogad — 448 320 eiro. Mēs varētu iztikt bez šīs naudas, taču tad nespētu realizēt kādu lielāku attīstības projektu. Minimālo programmu — elektrību, apkuri, algas — spējam nodrošināt patstāvīgi.
Protams, būtu labāk, ja valsts budžetu apstiprinātu pēc iespējas drīzāk, taču pastāv teorētiska iespēja, ka to neapstiprina vispār. Ir bažas, ja Saeimas deputāti nespēs vienoties, var nākties rīkot ārkārtas vēlēšanas.
Par prioritātēm runāt pāragri
Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs:
— Traģēdija tā nav, pašvaldības iestāžu darbinieki algu saņems, visu iestāžu pamatvajadzības būs apmierinātas, taču kavējas šī gada pasākumu plānošana.
Tomēr, tā kā gada sākumā nav paredzētas lielas sabiedrisko pasākumu aktivitātes, novada sabiedrisko dzīvi tas būtiski neietekmēs. Pašlaik pašvaldības budžetu plānojam līdzīgu kā pagājušajā gadā, budžeta iespējas ar iestādēm ir izrunātas, noteikts ikdienas izdzīvošanas rāmis. Iestāžu ieceres un vēlmes būs lietderīgi izvērtēt tikai pēc valsts budžeta apstiprināšanas. Pašvaldības budžets pašlaik tiek plānots tikai ikdienas vajadzību nodrošināšanai, no pagājušā gada atlikumiem šogad varēs tērēt apmēram 450 tūkstošus eiro. Valsts pagaidu budžeta apstiprināšana garantē mērķdotāciju pedagogu algai astoņiem mēnešiem. Kamēr nav pieņemts valsts budžets, par pašvaldības budžeta prioritātēm runāt pāragri. Tomēr ir lietas, kuras šogad noteikti jāturpina — jāpabeidz Jaunceltnes ielas remonts, jāveic Gaismas ielas rekonstrukcija, būs jāuzņemas jaunas kredītsaistības skolas piebūves celtniecībai, brauktuves un automašīnu stāvvietas starp Spīdolas ielas 12. un 14. māju izbūvei, pašvaldības ēku remontam.
Salīdzinot ar pērno gadu, budžets pieaudzis
Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs
— Strādājam tāpat kā līdz šim, janvāra beigās plānojam apstiprināt pašvaldības budžetu. Spēkā stājies likums par pagaidu budžeta piemērošanu. Zināmi plānotie ieņēmumi, mērķdotācijas skolotāju algām un nodokļu ieņēmumi.
Pašvaldības budžetu veido Finanšu ministrijas aprēķins, kas balstīts uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, un otra lielākā daļa nāk no izlīdzināšanas fonda, kā arī no nekustamā īpašuma nodokļa. Tas nav viss budžets, vēl ir daudz mērķdotāciju. Valsts dotācijas, kas, piemēram, paredzētas pedagogu algām, tiek pārskaitītas par astoņiem mēnešiem — līdz septembrim. Tādēļ budžets vienmēr tiek grozīts.
Mums pašiem ir samērā lieli ieņēmumi — nomas maksas un citi maksājumi. Šobrīd 2019. gada budžeta pamatu — nodokļus kopā ar dotācijām — veido 4,3 miljoni eiro. Salīdzinot ar pērno gadu, budžets pieaudzis par 4,4%.
Tādēļ, ka nav apstiprināts valsts budžets, pašvaldības darbība un prioritātes nemainīsies — esam apstiprinājuši brīvpusdienas, nolēmuši attīstīt dažus objektus novadā.
Svarīgi — pabeigt pansionāta būvniecību Viesītē
Alfons Žuks, Viesītes novada domes priekšsēdētājs
— Janvārī esam iecerējuši jauno budžetu pieņemt, tas plānots iepriekšējā gada līmenī. Ievērojot piesardzību, īpaši nekādus lielus darbus neesam plānojuši, kad pieņems valsts budžetu, tad arī domāsim, ko vēl varam izdarīt. Šogad plānotais lielākais darbs ir pansionāta būvniecība, ko sākām jau pagājušajā gadā. Jaunais aprūpes centrs būs bijušās Viesītes arodvidusskolas ēkā, tas pašvaldībai izmaksā 1,5 miljonus eiro, tā visa ir pašvaldības nauda, neviens mums nav palīdzējis. Uzskatu, ka tas ir labākais risinājums, jo cilvēki iegūs modernu, visām prasībām atbilstošu aprūpes centru, turklāt ēka neies postā.
Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad visiem skolēniem līdz 9. klasei un visiem bērnudārzniekiem ir brīvpusdienas, to piešķiršanu neietekmē fakts, ka valsts budžets nav pieņemts.
Šogad nevienam nepalielināsim un arī nesamazināsim algas, esam likvidējuši vienu štata vienību — veļas pārzini bērnudārzā (0,4 slodzes), taču nekādas citas izmaiņas neplānojam. Esmu vairākkārt teicis, ka štatus nepalielināsim, tikai skatīsimies, kā kaut ko var optimizēt, taču tas noteikti neizpaudīsies kā cilvēku atlaišana no darba. No 200 pašvaldībā un iestādēs strādājošajiem darbiniekiem patlaban apmēram 30 ir pensionāri. Kad šie darbinieki izlems doties pensijā, raudzīsimies, kā to darba vietu optimizēt. Līdz 2021. gadam, kamēr pastāvēs šāds novads, neviens no darba netiks atlaists.
Prioritātes noteikti ir visi darbi, jebkura lieta ir svarīga. Viesītē vidusskola pastāv, skolotāji ir pietiekami profesionāli, bērnudārza bērniem ir brīvpusdienas, esam noorganizējuši transportu, lai atvestu un aizvestu bērnus uz skolu — šīs ir lietas, par ko pašvaldība atbild un izdara, bet svarīgākais, lai novadā būtu šie bērni, kurus vest, kurus mācīt, kuriem gatavot ēdienu. Par to ir jādomā valstiski, taču diemžēl valstij neinteresē, lai tāda nomale kā Viesīte un citas vietas pastāvētu. Vajadzīgi cilvēki. Aizbraucot uz sapulci Rīgā, Ādažu un Mārupes novadu pārstāvji stāsta, ka viņiem jāceļ jaunas skolas un bērnudārzi, jo visiem bērniem nav vietas, mums savukārt ir bērnudārzi un skolas, bet nav bērnu. Mums nevajag, lai Viesītē būtu kaut kādi lieli uzņēmumi, pietiek, ka tie ir Jēkabpilī, Aizkrauklē, šie attālumi nav tik lieli, lai dzīvotu te, bet uz darbu brauktu. Līdz Jēkabpilij ir 20 minūšu brauciens, rīdzinieki, braucot uz darbu, bieži pavada krietni vairāk laika. Domāšana jāmaina arī pašiem.
Veidos modernu sarīkojumu zāli
Dainis Vingris, Kokneses novada domes priekšsēdētājs
— Kokneses novada pašvaldības budžetu domājam pieņemt 30. janvārī. Ceram, ka līdz tam laikam būs izveidota valdība un būs pieņemts arī valsts budžets. No tiem datiem, kas mums patlaban atrodami no Finanšu ministrijas, apmēram ir skaidrs, ar ko varam rēķināties. Ja arī valdība kaut ko tajā gribētu mainīt, kaut ko no plānotā pašvaldībām atņemt, uzskatu, ka šogad tas vairāk nav iespējams, jo tur ir iestrādāts trīs gadu budžets.
Tā kā pašvaldība nepārtraukti ir iesaistīta dažādos projektos, tuvākajā laikā tiksim skaidrībā, cik pašvaldības ieguldīto līdzekļu atgūsim, lai konkrēti tālāk varētu plānot savus darbus. Kokneses novada pašvaldība ir bagāta ar mežiem — mums ir vairāk nekā 800 hektāru meža, un kādu daļu, to, kas ir cērtama, piedāvājam izsolēs. Līdz 30. janvārim zināsim, cik lieli ieņēmumi būs no kokmateriālu izsolēm, un šo naudu investēsim projektos.
Šogad ir iecerēti vairāki lielāki darbi, viens no tiem — Indrānu ielas posma rekonstrukcija, pašlaik notiek projektēšana. Daudz darāmā ir mācību iestādēs — I. Gaiša Kokneses vidusskolā gribam izveidot modernu sarīkojumu zāli ar akustiku, skolā jāmaina datortehnika. Bērnudārzā “Gundega” daudz darbu ir rotaļu laukumos, jāierīko spēļu mājiņas, jāieklāj bruģis, jāsakārto sēta un vārti. Arī Bebros un Iršos ir savi plānotie darbi, kas jāpadara.
Par atalgojumu neesam sprieduši, nav plānots algu palielinājums. Žēl, ka nevaram nodrošināt pietiekami lielu atalgojumu sociālajiem darbiniekiem, arvien trūkst šo speciālistu. Ir bijuši atsevišķi lēmumi par to, ka šogad tiek izveidota jauna štata vienība — sporta darba organizators, kā līdz šim nebija. Būvvaldē noteikti arī būs kādas izmaiņas, varētu būt neliela reorganizācija. Līdzekļu visām vajadzībām un pašvaldības darbiem nekad nepietiks, katru gadu īstenojam tikai daļu no darāmā. Tas, kas šobrīd rada bažas, ir cenu kāpums. Budžetā plānotais ir viens, bet, ja iepirkumos projektam uzrāda ļoti augstas cenas, teorētiski var rasties situācija, ka uz kādu laiku tas jāatceļ un jānogaida.
Gaidīs, kā virzīsies notikumi valstī
Arvīds Kviesis, Neretas novada domes priekšsēdētājs
— Protams, šāda neziņa nav laba, bet turpinām strādāt ar vienu divpadsmito daļu no gada budžeta.
Tāpēc jau pašvaldības kase nav tukša un iestāžu darbinieku algas necietīs, darbs turpinās. No Finanšu ministrijas saņemti provizoriskie dati, bet jaunā valdība tajos var izdarīt korekcijas. Šībrīža skaitļi rāda, ka budžets būs līdzvērtīgs tam, kāds bija pērn. Tas gan nozīmē arī to, ka darbiniekiem algas nevarēsim palielināt, bet speciālistu piesaistei šis punkts ir svarīgs. Jau šobrīd meklējam darbiniekus Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā, sociālās aprūpes centrā.
Pagaidām ne tuvākajos mēnešos, ne vasarā lielu būvniecību neplānojam.
Pērn iegādājāmies jaunu autobusu skolēnu pārvadāšanai, kas paredzēts Sproģu pusē dzīvojošo bērnu nogādāšanai skolā.
Par jauno pašvaldības budžetu runāsim šomēnes. Ja valdību sola izveidot līdz mēneša vidum, tad, cerams, ka līdz janvāra beigām atrisināta būs valsts, līdz ar to arī pašvaldības budžeta apstiprināšana. Ja nē, gaidīsim februāri. Gada sākums nav aktīvākais projektu realizācijas laiks, tāpēc varam iztikt ar salīdzinoši mazākiem līdzekļiem.
Balsos mēneša beigās
Guntis Kalniņš, Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs
— No Finanšu ministrijas (FM) saņemti vidējā termiņa budžeta skaitļi, kurus varam ņemt vērā un veidot novada budžetu. To plānojam apstiprināt domes sēdē janvāra beigās. Darīsim to neatkarīgi no tā, vai būs pieņemts valsts budžets. Pašvaldības iestādēm ļausim plānot bāzes izdevumus, bet pagaidām būsim piesardzīgi ar vienreizējiem projektiem. Cik man zināms, tad dažas pašvaldības, piemēram, Rundāles novada, savu budžetu apstiprināja jau decembrī. Mazākam novadam mazāk iestāžu un arī riski mazāki.
Palielinājumu Vecumnieku novada pašvaldības budžetam neplānojam. Pēc FM prognozēm, ja jaunā valdība kardināli nemainīs valsts budžetu, tad dotāciju fonds, summa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa būs iepriekšējā gada līmenī. Pērn algas palielināja ne tikai skolotājiem, kuri algu saņem no valsts, bet arī, piemēram, tām bērnudārza auklītēm, kas algu saņem no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Ja tuvākajā nākotnē FM prognozes nepiepildās, varētu rasties problēmas. Ja valsts budžetā būs būtiskas izmaiņas, būsim spiesti pieņemt grozījumus arī pašvaldības naudas izlietojumā. Ja citkārt izmaiņas notiek gada vidū, šogad tās varētu būt martā vai aprīlī.
Citus gadus jau laikus zinājām, ka no Valsts kases varēsim ņemt kredītu izglītības iestāžu remontiem, transporta iegādei u. c. Vecumnieku novadam ļoti nepieciešams jauns skolēnu autobuss, jo vecais pamazām nolietojas, bet jaunā iegāde tagad jāparedz savā budžetā. Plānojam iegādāties 35 vietu autobusu.
Līdz šim zināms, ka joprojām būs līdzekļi ES projektu līdzfinansējumam, lai gan Vecumnieku novadā šādu projektu principā nav. Viens no retajiem ir deinstitucionalizācijas projekts, plānojam izveidot dienas centru cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Līdz 28. decembrim Zemgales Plānošanas reģiona pašvaldībām bija jāiesniedz ar to saistītie projekti. Kopš pieteikšanās izsludināšanas dažu gadu laikā līdzfinansējuma daļa ir augusi, un šobrīd tā ir jau ap 350 tūkstošiem eiro.
Lielākais līdz šim daļēji sāktais projekts novadā ir Vecumnieku vidusskolas piebūves celtniecība, un tam izsludināts iepirkums, bet arī šim objektam nepieciešams kredīts. Kamēr līdz galam nebūs zināma valdības nostāja, piebūves celtniecībā būs pārtraukums. ◆
