Vai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā gaidāma darbaspēka izceļošana no Latvijas?
— Vai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā gaidāma darbaspēka izceļošana no Latvijas?
Līdz ar Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos pēc noteiktā pārejas perioda (līdz septiņiem gadiem) darbaspēka kustību ierobežojošās barjeras likvidēs. Tas nozīmē, ka jauno dalībvalstu iedzīvotājiem tiks nodrošinātas līdzīgas tiesības kā citām ES dalībvalstīm — garantēta vienāda attieksme attiecībā uz nodarbinātību, profesiju, darba samaksu, atbrīvošanu no darba un darba nosacījumiem.
Tāpēc bieži vien rodas jautājums, vai tas nozīmēs migrācijas pieaugumu no esošajām kandidātvalstīm uz citām ES valstīm un kādā veidā darbaspēka tirgus liberalizācija ietekmēs esošās un jaunās ES dalībvalstis?
Teorētiski, esot būtiskām atšķirībām dažādu valstu labklājības līmeņos, darbaspēka migrācija varētu palielināties. Tomēr Grieķijas, Spānijas un Portugāles pieredze rāda, ka pievienošanās ES neveicināja iedzīvotāju aizplūšanu no šīm valstīm. Līdzīgi topošajām ES dalībvalstīm, arī Grieķijai, Spānijai un Portugālei, pievienojoties ES, to iedzīvotāju labklājība bija būtiski zemāka par ES vidējo līmeni. Tomēr, zūdot formāliem šķēršļiem, saglabājās vesela virkne neadministratīvo barjeru, piemēram, kultūras un valodas atšķirība, kas kavēja šo valstu iedzīvotājus doties augstāka atalgojuma meklējumos uz turīgākajām ES dalībvalstīm.
Pēc Eiropas Komisijas novērtējuma, arī šajā ES paplašināšanās fāzē nevajadzētu gaidīt ievērojamu migrācijas pieaugumu no jaunajām dalībvalstīm. Lai gan visas administratīvās barjeras atcels un jauno dalībvalstu iedzīvotājiem nodrošinās līdzīgas tiesības kā citu ES dalībvalstu iedzīvotājiem, tomēr saglabāsies virkne nosacījumu, kuri ierobežos migrācijas plūsmas pieaugumu. Pirmkārt, kultūras un valodas atšķirības. Otrkārt, neskatoties uz ievērojamo progresu, joprojām būs grūtības ar citās dalībvalstīs iegūtās izglītības savstarpēju atzīšanu. Treškārt, ārzemniekiem ir ierobežota piekļūšana valstu nodrošinātajām sociālajām garantijām, jo šis jautājums ir katras dalībvalsts pārvaldes ziņā, līdz ar to strikti ierobežots. Pie tam ES darbaspēka tirgus iespējas uzņemt imigrantus ir ierobežots, jo daudzās ES dalībvalstīs situācija darbaspēka tirgū nav apmierinoša. Tādējādi pēc pievienošanās ES nav sagaidāma nozīmīga darbaspēka izceļošana no Latvijas.
