Pirmajā pusgadā konstatēts 214 pirmreizēju arodsaslimšanas gadījumu, par 47% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.
Pirmajā pusgadā konstatēts 214 pirmreizēju arodsaslimšanas gadījumu, par 47% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.
Nereti vienam cilvēkam konstatētas pat vairākas saslimšanas.
Straujais arodslimnieku skaita pieaugums liecina nevis par darba drošības un veselības aizsardzības pašreizējo situāciju, bet gan par kaitīgiem darba apstākļiem pirms vairākiem gadiem. Par to liecina fakts, ka šī gada sešos mēnešos arodslimības visbiežāk ir apstiprinātas darbiniekiem, kuru darba stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem un no 31 līdz 35 gadiem.
Pirmā lielākā grupa ir darba slimības, kas saistītas ar skeleta — muskuļu — saistaudu sistēmas bojājumiem — tās veido 54% no konstatēto arodslimību skaita. Kā galvenie to cēloņi minēti ergonomiskie darba vides riska faktori, fiziskās pārslodzes, nelabvēlīgs mikroklimats.
Otra lielākā grupa ir saindēšanās un citas ārējās iedarbības sekas — 15% no reģistrētajām arodslimībām. Šogad atklātas 26 vibrācijas slimības un 7 intoksikācijas ar smagiem metāliem. Vibrācijas slimība lielākoties reģistrēta traktoristiem.
Trešā lielākā grupa ir elpošanas sistēmas slimības — 14,9%.
Ievērojams arodslimnieku pieaugums ir Rīgā un Rīgas rajonā — te arodslimību gadījumu skaits pieaudzis par 67% un ir 61% no valstī apstiprinātajām arodslimībām.
No visu arodslimnieku kopskaita visvairāk — 34% saslimušo — ir trolejbusu, tramvaju vadītāju.
Arodsaslimšanu analīze rāda, ka 56% arodslimnieku turpina strādāt profesijā, kura izraisījusi saslimšanu, 12% pārgājuši strādāt citā amatā, bet 32% pilnībā pārtraukuši darbu.
