Pasaules Pirmās palīdzības dienā Aizkraukles rajonā notika akcija “Paldies par dzīvību!”. Tajā imitēja ceļu satiksmes nelaimes gadījumu, un “cietusī” gaidīja garāmbraucēju palīdzību.
Pasaules Pirmās palīdzības dienā Aizkraukles rajonā notika akcija “Paldies par dzīvību!”. Tajā imitēja ceļu satiksmes nelaimes gadījumu, un “cietusī” gaidīja garāmbraucēju palīdzību. Diemžēl garām pabrauca daudzi, tikai retais bija gatavs sniegt palīdzību nelaimē nonākušajai.
Auto ar cietušo grāvī
Pasaules Pirmās palīdzības dienu atzīmē, rīkojot dažādus pasākumus, lai pievērstu sabiedrības uzmanību pirmās palīdzības sniegšanai. Latvijas Sarkanā Krusta Aizkraukles rajona komiteja šogad rīkoja īpašu akciju — imitēja ceļu satiksmes nelaimes gadījumu. Piedalījās arī “Staburags”, un skats tiešām bija šokējošs, taču rezultāti ne pārāk iepriecinoši. Izrādās, autovadītājiem ir vienaldzīgi nelaimē nonākušie.
Sadarbībā ar Aizkraukles rajona ceļu policiju, Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un citām organizācijām Latvijas Sarkanā Krusta Aizkraukles rajona komitejas palīgi grāvī pie Sērenes iestūma vieglo automašīnu. Tajā pie stūres iesēdināja Sarkanā Krusta brīvprātīgo Māru Zēbergu, kuru iepriekš nogrimēja tā, ka izskatījās pēc patiesām traumām — seja “asinīs”, pierē “iedūrušies” stikli. Nu atlika gaidīt un no slēpņa vērot, kā rīkosies garāmbraucēji.
Vienaldzīgie steidzas
Rezultāti bija nepatīkami — stundas laikā garām “avārijai” pabrauca 85 automašīnas, no kurām 38 aiztraucās, pat nepiebremzējot. Pārējie ātrumu samazināja, bet tūliņ to atkal strauji palielināja un neapstājoties aizbrauca. Notikuma vietā apstājās tikai piecas automašīnas un viens kājāmgājējs. Vēl piecas automašīnas apstājās pie tālāk izvietotā ceļu policistu posteņa, divas pat mainīja braukšanas virzienu, lai paziņotu, ka notikusi avārija. Tomēr desmit automašīnu ir nieks, jo septiņreiz vairāk vienaldzīgi pabrauca garām.
Kad policisti vairākus šādus vienaldzīgos apturēja, skaidrojumi bija dažādi — “jāsteidzas”, “avāriju nepamanīju”, “pašam reiz gadījās ceļmalā gaidīt palīdzību, neviens neapstājās” un tamlīdzīgi. Daži mēģināja taisnoties, ka gribējuši braucot piezvanīt glābējiem, savukārt glābšanas dienestā mums paskaidroja, ka stundas laikā numuram 112 bijis tikai viens zvans. Tātad — pat piezvanīt cilvēkiem izrādījās par grūtu.
Uztraukumā aizmirst numuru
Pirmā automašīna avārijas vietā apstājās divdesmit minūšu pēc tam, kopš “cietusī” gulēja grāvī (viena garām pabraukusī automašīna pie policistiem gan apstājās trīs minūtes pēc notikušās “avārijas”, taču nav zināms, kā būtu, ja ceļu policistus nesastaptu — aut.). Novērojām, ka šie braucēji — sieviete un vīrietis — patiesi uztraucās par notikušo nelaimi. Vīrietis skriešus metās pie “avarējušā” braucamā, vienlaikus zvanot glābējiem. Numurs gan nepareizs — vīrietis zvanīja “02” un “03”, bet no mobilā tālruņa glābējus jāizsauc pa numuru 112.
Intervāls — vismaz desmit minūšu
Nākamo līdzjūtīgo atkal gaidījām desmit minūšu, vērojot, kā automašīnas viena pēc otras aizbrauc garām. Nepiebremzējot notikumu ignorēja satiksmes autobuss, kravas auto, vairāki privātie braucamie, garām aizsteidzās divas “Lattelekom” automašīnas un citi.
Ritēja jau divdesmitā akcijas minūte, kad pie “noasiņojošās” Māras Zēbergas apstājās otrā automašīna. Tās vadītājs steidza raudzīt “cietušās” pulsu. “Ātros” izsaukt nepaspēja — akcijas rīkotāji steidzās atklāt, kas patiesībā notiek uz ceļa.
Līdzīgi sagaidījām arī trešo, ceturto un piekto automašīnu, kuru vadītāji nepameta nelaimē nokļuvušo. Kāds pārbaudīja arī “cietušās” pulsu. Žēl tikai, ka līdzjūtīgo bija tik maz.
Ziņkārības dzīti
Brīdī, kad pie “avarējušās” automašīnas rosījās līdzjūtīgie braucēji vai Latvijas Sarkanā Krusta pārstāvji, kuri stāstīja par akciju, apstājās arī citas automašīnas. Braucēji atzina — “redzējām bariņu cilvēku, apstājāmies paskatīties, kas notiek”.
Kāds jaunjelgavietis, iepriekš pabraucis garām, novietoja savu automašīnu ceļmalā un nāca skatīties. Esot redzējis grāvī auto — līdzīgu kāda paziņas braucamajam, tādēļ nācis raudzīt, vai nav viņš. Kad redzēja, ka grāvī guļ sveša sieviete, devās projām. Tā teikt, “nav manējais paziņa, lai pats tiek galā”.
Secinājumi: sabiedrībai jāmācās!
Stundas laikā pārliecinājāmies, ka nelaimē nokļuvušam braucējam palīdzība jāgaida ilgi. Ja ceļu satiksmes nelaimes gadījums būtu īsts, nevis imitēts, cietusī palīdzības vietā drīzāk sagaidītu nāvi. Un tas notiek uz ceļa Sērene—Jaunjelgava, kur ir liela transporta kustība. Bail pat domāt, kas notiktu kādā nomaļākā lauku ceļā.
Latvijas Sarkanais Krusts ir apņēmības pilns izglītot sabiedrību, stāstīt, kā rīkoties šādās situācijās. Latvijas Sarkanā Krusta Aizkraukles rajona komitejas izpilddirektore Daina Bērziņa pārliecināta, ka, kopīgi strādājot, var panākt, lai vienaldzīgi garām nepabrauktu neviens.
