Lepni par to, ka viņu, kā arī skolas, pilsētas un pagasta vārds izskanējis valstī un arī aiz tās robežām, pavasarī ir gandrīz visu skolu audzēkņi un skolotāji. Maija nogalē kļūst zināmi mācību olimpiāžu un dažādu konkursu uzvarētāji. Kā pašvaldības, tā arī valsts institūcijas pateicas skolēniem un skolotājiem par sasniegumiem. Kā rīkoties, “lai tās lāča ausis viņam jau maziņam nenoplēstu”?
Dalās zināšanās un pieredzē
Maija sākumā Kultūras ministrijas balvu par nozīmīgiem sasniegumiem starptautiskos konkursos, izstādēs un mākslas nozaru skatēs saņēma Liepājas mākslas vidusskolas metāla dizaina nodaļas skolotājs Andris Garokalns un viņa audzēknis Jānis Bunka. Pēdējo piecu gadu laikā liepājnieki jau trīs reizes ieguvuši godalgotas vietas Eiropas liceju parlamenta juveliermākslas konkursos. Pērn J. Bunkas veidotā balva Francijas bērnu filmu festivālam astoņu Eiropas mākslas skolu audzēkņu vidū saņēma otro godalgu.
A. Garokalns norāda, ka sākums visiem audzēkņu veidotajiem darbiem ir viens — kursadarba uzdevums par noteiktu tēmu. “Procesā iesaistos galvenokārt ar padomiem,” atklāj skolotājs. “Mūsu skolā jau katrs audzēknis ir ienācis ar savu talantu, vien jāpieskata, lai tā veidošanā tiktu pielikts darbs. Arī tur vienas formulas nav. Kam ir interese, tam tā darbošanās arī padodas. Mēģinu dot padomus, ar kādiem tehniskiem risinājumiem var iecerēto paveikt. Galvenais ir saprotami izskaidrot, kāpēc tas ir tā vai tā, bet katram pašam jāpieņem savs lēmums,” uzsver A. Garokalns.
J. Bunka atklāj, ka vienmēr saņēmis uzmundrinājumu un atbalstu no savas ģimenes. “Vecāki atbalsta gan vārdos, gan gādā par finansiālo pusi. Darbiem skola dod materiālus, nodrošina ar iekārtām un instrumentiem.”
Pašam lielīties netīk
Ko dara skolotājs, kad uznāk slinkums un negribas darboties? “Reizēm pabiedē, ka tā netikšu līdz skolas beigšanai. Arī tas liek saņemties. Jāatzīst, ka visu, ko esmu iemācījies metāla apstrādāšanā, tas ir viņa dots,” skaidro jaunais mākslinieks. “Par to, ka mans darbs gūs tādu atzinību, man pārliecības nebija. Tāpēc uz darbu vērtēšanas un balvas pasniegšanas ceremoniju Beļģijā nebiju. To pārveda skolas direktore. Tad jau gan bija prieks, kad gandrīz katrs otrais nāca klāt un spieda roku. Bet kā zvaigzne nejutos. Skolā vēl maz zina, ka pagājušajā nedēļā saņēmu Latvijas Kultūras ministrijas balvu. Negribas jau lielīties. Patīkami, kad roku paspiež kultūras ministre un tevi paslavē.”
Puisis atzīst, ka jau apgūtās zināšanas un saņemtā atzinība palīdz veidot diplomdarbu un rada pārliecību par tā veiksmīgu aizstāvēšanu.
Tikai talants var kļūt par labāko
Latviešu filozofe Zenta Mauriņa savās lekcijās uzsvērusi, ka “cilvēkam kļūdas jāņem vērā, bet jāmācās no panākumiem”.
Intelektuālajai apdāvinātībai raksturīgas spējas radīt jaunas idejas, izstrādāt jaunas metodes un gatavība veikt jebkuras inovācijas.
Kustību jeb fiziskā apdāvinātība izpaužas sporta aktivitāšu veidā, tā atkarīga gan no indivīda fiziskajām īpatnībām, ko nosaka ģenētika (piemēram, auguma nozīme basketbolā, plastiskums vingrošanā utt.), gan no gribasspēka, motivācijas un rakstura īpatnībām.
Nākamais cilvēka spēju attīstības līmenis ir talants. Vieni psihologi to vērtē kā apdāvinātību, bet citi — kā augstu spēju attīstības līmeni. Vārds “talants” sastopams jau Bībelē, taču tur tam ir sudraba daudzuma nozīme, kuru slinkais vergs ieguva no kunga uz viņa prombūtnes laiku un ieraka zemē — tā vietā, lai laistu apgrozībā un gūtu peļņu. No turienes radies sakāmvārds “aprakt savu talantu”.
Ja matemātikas jomā pats apdāvinātākais cilvēks nekad nav matemātiku mācījies, viņš nespēs veiksmīgi tikt galā ar darbu, kur nepieciešams šīs jomas speciālists. Apdāvinātība dod tikai iespēju sasniegt panākumus kādā jomā. Savukārt šīs iespējas realizēšana balstās uz to, cik ļoti būs attīstītas atbilstošās spējas un kādas tiks iegūtas zināšanas un prasmes.
Svarīgi, lai darba veicējs var “aizstāvēt” savu veikumu, izskaidrot, kā pie šāda rezultāta nonācis.
Katram darba novērtējumam jāsākas ar pozitīvo, tad jāpāriet pie trūkumu uzskaitījuma un analīzes. Beigās noteikti jāatrod vārdi, ar ko paslavēt paveikto.
Ja vecākiem šķiet, ka bērna nodarbe ir nelietderīga, interese lielākoties zūd. Viens no salīdzinājumiem, ko nedrīkstētu izteikt ne vecāki, ne skolotāji: “Neviens tā nedara!”
