Pirmais brauciens. Ir 1948. gada Vasaras svētku rīts. Mans vectēvs pagalmā rīkojas ap ratiem.
Pirmais brauciens
Ir 1948. gada Vasaras svētku rīts. Mans vectēvs pagalmā rīkojas ap ratiem. Zirga iejūga piederumi — sakas, sedulka, loks un groži — iznesti no klētiņas, nolikti pa ķērienam.
— Mazdēl, ej naski mazgā muti un paprasi mātei tīru kreklu! Brauksim uz Zalves baznīcu, — vectēvs skubina.
Mani, četrgadīgu puiku, šāds brauciens ieinteresē. Desmit minūšu laikā ar mātes palīdzību sapošos.
Zirgs sīkos rikšos velk ratus pa zemes ceļu.
Pabraucam garām Klaucēniem, Vīgantiem, Gailēniem, Lučiem, Brakšēniem, Krieviņiem. Tiekam pie Zalves skolas parka.
Vectēvs ar pātagas kātu rāda uz Šuvalova pili un stāsta:
— Es šajā pilī nokalpoju vairāk nekā divdesmit gadu par amatnieku un galdnieku priekšstrādnieku. Tagad pilī ir skola, kurā tev būs jāmācās.
Pie skolas uzbraucam uz lielceļa, pārbraucam Zalvītes tiltu.
Uz īsu brīdi vectēvs pajūgu aptur pie kalēja Žaņa Osīša mājas un smēdes, apjautājas, kā tuviem radiem sviežas. Tad braucam tālāk.
— Kur tad baznīca? — es nepacietīgi vaicāju. — Nedīdies, nedīdies! Vēl pāris verstu un būsim klāt, — vectēvs rūc bārdā.
Kā šodien atceros to saulaino rītu, kad, nogriežoties pie Zalves tautas nama pa labi, ieraugu Zalves baznīcas torni, saules apspīdētu.
Arī baznīcas iekštelpas ir gaismas pilnas. Pa baznīcas kreisās puses lielajiem logiem saules stari brīvi iekļūst telpā, rotājas brūni lakoto solu rindās.
Kad mācītāja Žaņa Dambja vadītais dievkalpojums beidzas, promejot vectēvs ar amatnieka aci vērīgi pēta baznīcas jumtu.
— Jumts steidzami jālabo, citādi baznīca aizies postā. Eh, būtu es divdesmit gadu jaunāks, ar pāris vīru palīdzību šo darbu veiktu nedēļas laikā, — skaļi domā vectēvs.
Viņam toreiz bija 72 gadi. Manam vectēvam bija taisnība. Zalves baznīca aizgāja postā.
Zalves baznīcas vēsture
Zalves (agrāk Lielzalves) pagastā bijušas divas baznīcas. Pirmā baznīca uzcelta 1692. gadā. Tā bijusi iepretim 20. gadsimta sākumā uzbūvētajai Zalves pagastskolai, kurā par skolotāju strādājis dzejnieks Jūlijs Dievkociņš. Šī baznīca, pēc nepārbaudāmām ziņām, nodegusi. Ugunsgrēks it kā izcēlies baznīcas tornī, kurš bijis no koka. Netiešas norādes par šo notikumu atrodamas Ainas Rutas Britānes atmiņu grāmatā “Vēji dzied, vēji raud”. Otrā mūra baznīca, no kuras palikušas tikai ārsienas un laikazoba sagrauzts tornis, celta gotiskā stilā no 1851. līdz 1855. gadam. Tā bijusi pietiekami apjomīga ar 290 sēdvietām un iebūvētām četru reģistru ērģelēm. Tās 1902. gadā būvējis ērģeļbūves meistars J. Krēsliņš.
Zalves mācītāju vārdi zināmi kopš 1691. gada. Viņu vārdi un uzvārdi, kalpošanas laiks Zalvē publicēti Valdemāra Ancīša “Sēlijas grāmatā “, kura izdota 1999. gadā.
Apkopojot visos uzziņu avotos norādītos faktus, konstatējam, ka Zalves evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzē pavisam kalpojuši deviņpadsmit mācītāju. Pirmais zināmais Zalves mācītājs bijis Vilhelms Brokhūzens, kurš kalpojis draudzē no 1691. līdz 1695. gadam. Trīs gadus (1775.—1778.) Zalves draudzē kalpojis arī Aleksandrs Johans Stenders (pazīstams kā Jaunais Stenders). No 1819. līdz 1825. gadam par mācītāju Zalves draudzē strādājis teoloģijas zinātņu doktors Vilhelms Karls Šīmans. Visilgāk Zalves draudzē kā mācītājs darbojies Roberts Heinrihs Karls Rozenbergers (1870.—1907.). Šo mācītāju pieminējusi rakstniece Lūcija Ķuzāne savā biogrāfiskajā romānā “Jūlijs Dievkociņš”.
14 mācītāju Zalves draudzē bijuši vācbaltieši. Pirmais latviešu tautības mācītājs, kurš kalpojis no 1939. līdz 1944. gadam, bijis Nikolajs Plāte. Viņa dēls Modris Plāte tagad ir Jēkabpils evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs.
Līdz 1950. gadam, kad Zalves draudze faktiski piespiedu kārtā tika likvidēta, par mācītājiem strādājuši Žanis Dambis un Arturs Cikste.
1990. gada septembrī Zalves draudze atjaunoja savu darbu. No 1990. līdz 1997. gadam Zalvē par mācītāju strādājis Almārs Lavrentjevs.
No 1997. gada līdz šim laikam Zalves draudzē kalpo mācītājs Aldis Pavlovičs.
Atjaunošanas ceļš
Saka, ka reizēm uzcelt ko jaunu ir vieglāk nekā atjaunot sagrauto un izpostīto.
Zalvieši vairākas reizes mēģinājuši sākt atjaunot baznīcu, taču diemžēl šī iecere palikusi idejas līmenī.
2006. gada sākumā Zalves Goda pilsonis Andris Guļāns, stingras apņēmības vadīts, ierosināja sākt reāli atjaunot baznīcu.
Par zalviešu un citu baznīcas atjaunošanas atbalstītāju saziedoto naudu ir izstrādāts baznīcas atjaunošanas tehniskais projekts, kurš iesniegts apstiprināšanai.
Notiek priekšdarbi baznīcas atjaunošanas fonda izveidei, fonda statūtu sagatavošana.
Drīzumā bankā tiks atvērts Zalves baznīcas atjaunošanas ziedojumu konts, kurā ikviena fiziska un juridiska persona varēs ieskaitīt naudu.
Līdz baznīcas atjaunošanas fonda izveidošanai visus darbus enerģiski vada Zalves draudzes mācītājs Aldis Pavlovičs.
Vilnis Vietnieks, Zalves pagasta Goda pilsonis
