“Staburagā” izlasīju rakstu “Lepns par savu vecvectēvu”. Patīkami, ka tādus rakstus publicē avīzē. Ne tikai mazmazdēls var lepoties, bet mēs visi, kas izjūt to dienu notikumu nozīmību mūsu dzimtenes veidošanās laikā.
Nosūtu jums fotogrāfiju, kurā redzami Latvijas austrumu robežas sargi pagājušā gadsimta 30. gados. Fotogrāfijas centrā, ar roku pret robežstabu atspiedies, ir mans tēvs Jānis Strads. Uz austrumu robežas viņš nodienēja no 1924. līdz 1938. gadam. Pirms tam, no 1918. līdz 1920. gadam, viņš aktīvi iesaistījās Latvijas atbrīvošanas cīņās. Sākumā bija nelielas partizānu grupas organizētājs un vadītājs, vēlāk — Latgales partizānu pulka 6. rotas virsseržants. Pēdējā darbavieta bija Maslenkos, 46.
robežsargu postenī. Viņš bija posteņa priekšnieks.
Gadu pirms sarkanās armijas nodevīgā uzbrukuma postenim, kad tika apšauti robežsargi, viņu sievas un bērni, tēvs demobilizējās un sāka saimniekot savā zemnieku saimniecībā Alūksnes rajona Bejas pagasta “Ploskuma” mājās.
