Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un karjeras portāls prakse.lv publicējuši vairāk nekā 620 darba devēju ieteikto pieprasītāko augstskolu un profesiju sarakstu. Šāds saraksts veidots jau otro gadu, lai palīdzētu vispārizglītojošo skolu absolventiem noskaidrot potenciālos darba devējus un profesijas, kas ir pieprasītas darba tirgū.
Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad aptaujā uzņēmēji nākamajiem studentiem lielākoties iesaka studēt Rīgas Tehniskajā universitātē, otra populārākā ir Latvijas Universitāte, trešā — Banku augstskola. Uzņēmēju ieteikto augstskolu piecniekā iekļuvušas arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Biznesa augstskola “Turība”. Kā pieprasītākās un perspektīvākās profesijas darba devēji nosaukuši programmētāju, mārketinga speciālistu un grāmatvedi.
Vai šādas aptaujas un paziņojumi par “labāko” vai “sliktāko” augstskolu vidusskolu absolventiem palīdz mācību iestādes un profesijas izvēlē vai tieši otrādi — tikai mulsina jauniešus un sarežģī viņu izvēli vēl vairāk? Un cik šie darba devēju ieteikumi ir objektīvi?
Apmeklējot Aizkraukles reģiona skolas un sarunājoties ar jauniešiem par viņu nākotnes iecerēm, visbiežāk esmu saņēmusi atbildes, ka augstskolas un profesijas izvēli nosaka ģimenes finansiālā situācija un iespēja tikt budžeta grupā. Jaunietis, kuram vidusskolā labi veicies, piemēram, svešvalodās, šādas darba devēju aptaujas dēļ taču nemēģinās apgūt grāmatveža profesiju, kas viņu nesaista, tikai tāpēc, ka uzņēmēji to nosaukuši triju pieprasītāko vidū. Vidusskolas laikā katram vairāk vai mazāk ir izkristalizējies viens vai divi virzieni, kurā jomā turpināt studijas, un vēlāk atliek izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu, izvērtējot savas iespējas. Daudzi jaunieši uzskata, ka jāstudē tikai tas, kas patīk, interesē un padodas neatkarīgi no tā, vai šī profesija darba tirgū ir pieprasīta, citādi studijas agrāk vai vēlāk nogurdinās, un tad nereti tās paliek nepabeigtas. Kāds pasniedzējs teica: studiju mērķis ir iemācīt studentam domāt. Ja cilvēkam ir gribasspēks, apņēmība un vēlme kaut ko sasniegt, tad viņš ar augstāko izglītību būs vērtīgāks jomā, kura viņam interesē, ko viņš izprot un kurā gatavs darboties.
Paraugieties uz ministriem — ar vienā jomā iegūtu augstāko izglītību var veiksmīgi vadīt dažādas ministrijas, neuztraucoties, ka nozarē zināšanu trūkst vai tās ir nepietiekamas. Acīmredzot reizēm ļoti svarīga ir uzņēmība, pārliecība un drosme sevi pierādīt dažādos virzienos.
Tomēr studēt sabiedriskās attiecības tikai tāpēc, ka tas šķiet interesanti, populāri un moderni, arī nav prāta darbs. Mums jau pietiek bezdarbnieku ar augstskolas diplomu.
