Arī divdesmit pirmajā gadsimtā vārds “dziednieks”, ko ieskauj mazliet mistiska aura, ir apritē. Par dziedniecību gan parasti atceramies, kad apdraudēts lielākais no dārgumiem — veselība — un tradicionālā medicīna šķiet bezspēcīga. Tiem, kas dziedniecību sauc par tumsonību, pesteļošanu, pretī tiek jautājums: kas bija vispirms — ārsts vai dziednieks, ķīmiski radītas zāles vai dziedināšana ar augiem un enerģijām? Gan tradicionālajai medicīnai, gan dziedniecībai ir iespēju robežas, un ideāli būtu, ja ārsts strādātu kopā ar dziednieku, viens otru papildinot, nenoliedzot. Diskusijai ir pamats arī tāpēc, ka zāļu ražošana un tirdzniecība ir viena no pelnošākajām biznesa nozarēm pasaulē un medikamenti aprij krietnu daļu sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju budžeta, turpretī īstam dziedniekam reklāma nav vajadzīga.
Neprasa samaksu
Ārsta verdikts “jums ir roze” mani šokēja, jo neviens no mūsu dzimtas ar tādu ligu nav saskāries — neseno pārdzīvojumu atklāj Ilga (29 gadi), kurai mediķis sirsnīgi ieteicis uzmeklēt dziednieku. Turpmākais jau bijis komunikācijas jautājums, un ar draudzenes kaimiņienes starpniecību atrasta dziedniece. Ilga nav šaubījusies par iznākumu, jo atcerējusies tēva pieredzi. Vēl nesen viņš stāstījis, ka savulaik zirgam piemetušās vīveles un ka brīnumainā kārtā, turklāt no attāluma, lopu no kaites atbrīvojis Priekules pusē dzīvojušais zintnieks. Daži mulsuma brīži, sveču gaismā apvārdotas tumši zilas salvetes, ko piesiet inficētajai vietai, un slimība tiešām atkāpusies. Interesanti, prāto Ilga, dziedniece, neprasot samaksu, spēja glābt to, no kā vairījās ārsts.
Vizītē pie Dundagas Marijas Sarmīte (37 gadi) braukusi skeptiskā noskaņā. Sak’, diez vai tāds lauku babulis līdzēs. ‘‘Tu, meitiņ, esi kristīta, nāc vien iekšā,’’ tantītes laipnība un skenējošais skatiens atbruņojis. Dziedniece bez analīzēm un datora izmeklējumiem, pat nepieskaroties, precīzi noteikusi vājās vietas, pamācījusi, kā gatavot uzlējumu no zelta stīgas deviņiem posmiem organisma attīrīšanai un kaltētu gaileņu pulveri aknu darbības uzlabošanai. Pārliecību, ka būs līdzēts, vairojusi ceļamaizei iedota lūgšana dzīves smagākajiem brīžiem un atteikums pieņemt atlīdzību naudā. Pamodinātā interese par dziedniecību novedusi pie attiecīgas literatūras un atziņas: “Ja tic, ka dziednieks var palīdzēt, tā arī būs. Ja ne, tad labāk pie dziednieka neiet! Slimības mēs “nēsājam” savās galvās, un līdzīgs pievelk līdzīgu. Domas, vārdi mūsu ķermenī rada atbilstošas vibrācijas, ķīmiskas reakcijas: nemitīga prātošana par slimību rada slimību — un otrādi. Saslimšana vēsta, ka organismā radies sastrēgums, aizsprostojums. Dziednieks cenšas atjaunot apriti.”
Izglīto un sertificē
Dziedniecības kā jebkuras ārstniecības metodes panākumi lielā mērā balstās uz sirdzēja ticību pozitīvam iznākumam jeb placebo.
Diemžēl vietumis uzrodas pa viltus dziedniekam, kas ķeras klāt lietām, ko nepārvalda. Vēl šīgada pavasarī Valsts policijas Latgales reģiona pārvalde informēja, ka Ludzā viltus dziedniece, iepriekš tiesāta persona, izkrāpusi naudu no vairākām sievietēm.
Lai mazinātu iespēju, ka dziednieku cunfti apkauno melnās avis, smalko enerģiju un dabas spēku pazinēji izveidojuši vairākas organizācijas. “Pirms uzticēties, der noskaidrot, vai dziedniekam ir sertifikāts,” norāda Latvijas Dziednieku savienības (LDzS) Sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja Anita Zeltiņa. “Sertifikācija ir dziednieka kvalifikācijas pārbaude, tā dod tiesības Valsts ieņēmumu dienestā saņemt individuālā darba atļauju un praktizēt Latvijas Republikā.” Šī vērtēšana ir saskaņā ar Latvijas Republikas profesiju klasifikatorā norādītajām profesijām, LDzS Sertifikācijas komisijas nolikumu, LDzS statūtiem un ētikas kodeksu.
“Pēc dokumentu iesniegšanas pretendenti tiek uzaicināti uz pārrunām ar LDzS Sertifikācijas komisiju. Iepazīstamies, uzzinām, ar ko pretendents nodarbojas, kādas metodes izmanto, kur apguvis dziedniecības prasmi, vai ir medicīnas zināšanas. LDzS rīko īpašu apmācību, ko veic praktizējošs ārsts. Pēc tam jāatbild uz mediķu sagatavotiem jautājumiem, turklāt nekavējoties! Biļetēs ir dažādi jautājumi un situācijas, ar kurām būs jāsaskaras turpmākajā darbā.”
Komisija arī noskaidrojot, vai pēc dziednieka darbības cilvēkam reāli mainās fiziskā veselība, ko izmērot ar tehniskiem instrumentiem. “Telpā ir “trusītis” — cilvēks, ar kuru dziedniekam ir jāstrādā. Fiziskās veselības parametrus mēra gan pirms, gan pēc dziednieka darbības, rādītājus salīdzina. Piemēram, ja cilvēkam ir augsts asinsspiediens, jāspēj to samazināt; ja ir sāpes, jāprot no tām atbrīvot, nosakot cēloni. Izmaiņas fiksē ar Kirliāna aparātu.”
Pirmo reizi sertifikāts tiek izsniegts vienam gadam, turpmāk trim vai pieciem gadiem — tas atkarīgs no dziednieka izaugsmes, spēju un prasmes pilnveidošanas. Tie, kuri pozitīvus rezultātus dziedniecībā pierādījuši ilgā laika periodā, sertifikātu var saņemt 10 gadiem — maksimālo sertifikāta derīguma termiņu. Sertifikātu neizsniedz, ja kandidāts kvalifikācijas eksāmenu nav izturējis.
“Dziednieka spējas ir Dieva un dabas dāvana, kas apzināti un nepārtraukti jāpilnveido mīlestības, cilvēku un attīstības vārdā, jo jēdzieni — Dievs, Daba, Visums — nav dalāmi. Lai iegūtu LDzS sertifikātu, pie mums nāk arī ārsti, kas vēlas palīdzēt cilvēkam, apvienojot tradicionālo medicīnu un dziedniecības metodes,” tā A. Zeltiņa.
