Pēdējā laikā arvien vairāk pazeminās sabiedrības kopējais garastāvoklis. Daudzi Latvijas iedzīvotāji dodas strādāt uz ārzemēm. Atkārtojas kas līdzīgs lielajam iedzīvotāju aizplūšanas vilnim, kā tas bija deviņdesmitajos gados. Atmiņā arvien biežāk ataust deviņdesmito gadu sākumā bieži lietotais sauklis; “Kaut pastalās, bet brīvā Latvijā!” Brīvība gan relatīva — lielāko daļu ražošanas uzņēmumu esam vai nu pēc Eiropas Savienības pieprasījuma slēguši, vai arī pārdevuši. Kad nu Latvija ir iztirgota arī krīze klāt, jādomā, kur ņemt naudu maizei. Jau pēc pirmajām sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem par to, kas Latvijai jādara, lai varētu saņemt aizdevumu, bija pieprasījums samazināt atalgojumu. Uzzinājuši, kādas algas ir Latvijā, aizdevēji domāja, ka tas ir joks… Ir mūsu valdībai cieņā melnais humors, īpaši tas attiecināms uz pensionāriem, — šķiet, valdība vēlas uzzināt minimumu ar kādu var izdzīvot pensionārs.
Starptautiskais valūtas fonds pēc ilgām diskusijām beidzot izlēmis, ka nevar ļaut letiņiem nomirt badā. Vienošanās gan panākta — tikai ar Valsts prezidenta Valda Zatlera iejaukšanos. Citi valdības vīri to nespēja vai negribēja īstenot. Pārņem izjūta, ka paši nezinām, ko gribam: nepalīdz — slikti, palīdz — arī slikti. Tagad šī aizdevuma dēļ sākušies ķīviņi — pie vienota lēmuma mums nonākt allaž bijis grūti, bet tagad, kad finansiālā situācija Latvijā ir neapskaužama, strīdēties nebūtu īstais laiks. Vai vienošanās pamatā nav kādi “zemūdens akmeņi”, to rādīs laiks. Arī bagātais Džordžs Soross prāto, vai atmest kādu miljonu, vai tomēr ne. Latvija gan nav vienīgā valsts, kura ar rokā pastieptu cepuri gaida, kamēr kāds tajā iemetīs kādu monētu. Arī kaimiņvalstis — Lietuva, Igaunija, Polija, Ukraina u. c. — spiestas “ubagot” un pašu spēkiem, visticamāk, no krīzes neizkulsies. Tēvocis Soross jau līdz šim pastiprināti sekojis situācijas attīstībai Latvijā un ir labi informēts par to, tāpēc izteicis gatavību sniegt atbalstu krīzes risināšanā. Saņemts pirmais apstiprinājums piešķirt finansējumu projektam “Paēdušai Latvijai”. Lai jau lielie un bagātie tēvoči samet naudiņu un pabaro Latviju…Pašiem mums tas nav pa spēkam.
