Dziļā sniega un sērsnas dēļ ļoti grūti izdzīvot savvaļas dzīvniekiem. Īpaši apdraudētas ir stirnas un pagājušajā pavasarī dzimušie mežacūku sivēni. Lai palīdzētu pārziemot, daudzi mednieki savvaļas dzīvniekus intensīvi piebaro.
Jaunjelgavas mežniecības mežzinis Andris Golovackis stāsta, ka mežā, tāpat kā citviet, ir vairāk nekā pusmetru dziļš sniegs. Tam ir vairākas sērsnas kārtas, kas traucē dzīvniekiem pārvietoties un sameklēt barību.
— Brienot pa šādu sniegu, dzīvnieki traumē kājas, patērē daudz vairāk enerģijas, kas ir bīstami, jo sameklēt barību katru dienu kļūst arvien grūtāk, — saka Golovacka kungs. — Medniekiem, kuri sākuši piebarot dzīvniekus, jāņem vērā, ka tas būs jāturpina līdz pat pavasarim, kamēr viņi paši spēs atrast pietiekami daudz barības. Šobrīd stirnām ļoti noderētu vasarā sietās zaru slotiņas. Tās būtu jānovieto nevis uz lauka, bet jāiekar nedaudz virs sniega aizvējā pie eglītēm. Tur slotiņas tik drīz neieputinās.
Vēlams būtu izvietot arī sulīgo barību. Tāpat netālu no barotavām vajadzētu notīrīt sniegu nelielos laukumos, kur stirnas varētu gulēt uz zemes. Pietiktu arī, ja ar kādu tehniku salauztu sērsnas kārtu. Dzīvnieki paši tad vieglāk varētu iekārtot sev guļvietas.
Meža īpašniekiem, īpaši tiem, kuriem pieder apšu un priežu jaunaudzes, vajadzētu laiku pa laikam pārliecināties, vai viņu īpašumā uz pastāvīgu dzīvi nav apmetusies aļņu ģimene. Lai arī šiem dzīvniekiem sniegs pārāk netraucē, viņi labprāt iekārtojas jaunaudzēs un līdz pavasarim spējīgi jaunaudzīti pilnībā iznīcināt, nograužot jaunos dzinumus. Te katram pašam jāizlemj — priecāties par skaistajiem dzīvniekiem vai tomēr viņus nedaudz patraucēt un ar laiku izaudzēt jaunu mežu. Esmu redzējis, ka pat viens alnis spēj pa ziemu pilnībā iznīcināt pusotru hektāru lielu apšu jaunaudzi.
Kopā ar Daudzeses mednieku Gati Gūtmani uz mežu devās arī “Staburags”. Gūtmaņa kungs uz vairākām barotavām regulāri ved graudus. Tos iecienījušas ne tikai mežacūkas, bet arī stirnas. Dzīvnieki pie barotavām nāk regulāri. Par to liecina sniegā iemītās takas. Lai lieki netērētu enerģiju, dzīvnieki, visticamāk, nakšņo netālu esošajos biezokņos.
— Mežazvēriem šajā laikā ir īpaši grūti, — stāsta Gūtmaņa kungs. — Vairākas reizes esmu novērojis, ka stirnas pat necenšas bēgt, ja kāds tuvojas, bet līdz pēdējam mirklim nogaida. Tāpēc labāk savvaļas dzīvniekus lieki netraucēt. Arī barotavās ēdamo jācenšas nogādāt tā, lai zvērus traucētu pēc iespējas mazāk.
Pagājušajā ziemā sniegu notīrījām ievērojamās platībās, taču tik un tā pavasarī bija liela stirnu mirstība. Arī šopavasar noteikti situācija nebūs labāka.
Diemžēl joprojām liela problēma ir klaiņojošie suņi. Brīvsolī palaistie mājas sargi dzenā un nokož stirnas. Par to pārliecinājies ne viens vien mednieks.
