Lai pietiek spēka!
Lielu ieguldījumu visa gada garumā, divas reizes mēnesī pulcējoties klubiņā “Pīlādzītis”, devusi tā vadītāja Zenta Bērziņa. Mūsu tikšanās vienmēr bija pārdomātas — uzzinājām daudz jauna gan par kultūru, gan sociālajiem jautājumiem. Esam gājuši talkās, kā arī vienmēr suminājuši jubilārus. Senioru Vecgada ballē ar atzinības rakstu teicām paldies mūsu vadītājai. Lai arī turpmāk Zentai Bērziņai pietiek spēka vadīt mūsu klubiņu “Pīlādzītis”!
Šis mums ir ļoti atbildīgs gads — pie mums Koknesē notiks 5. Latvijas senioru klubiņu “Pīlādzītis” salidojums!
***
Tie, kas dzīvo ar cerību, — redz tālāk.
Tie, kas dzīvo ar mīlestību, — redz dziļāk.
Tie, kas dzīvo ar ticību, — redz citādāk.
Liels paldies Daigai Andersonei — galvenajam rūķim.
Paldies par atsaucību un atbalstu “Riekstiņciema rūķiem” — Jurim, Esterei un Valteram, Mārtiņam un Lāsmai, Ivetai un Ģirtam, Iritai un Agrim, Jānim un Inesei, Olitai un Artūram, Inetai un Normundam, kā arī Jolantai, milzu paldies SIA “Vinnis” un SIA “Livonia” (Lienei Nolbergai) un SIA “Ziedi” (Lailai Āriņai un Arvim Unguram).
Novēlu katram ticību, cerību, mīlestību, jo:
“Laime ir sirdi pret sirdi dot,
Sev prieku cita priekā iemantot.
Sajust, ka pasaulē šajā
Esi vajadzīgs.”
Lība Zukule
Mans apaļais, neparastais 2017. gads
Aiziet gads
vēl it kā gausiem soļiem,
Par daudz ko pasakot paldies!
Bet, kad gājusi es pāri asiem oļiem,
Mans mazais paldies arī daudziem līdzi ies…
Gribu uzrakstīt par visu šo savu apaļo gadu, lai mīļi pateiktu daudziem cilvēkiem paldies!
Veselība mums katram ir dārgākais, kas vien var būt. Jāsaka, ka man dzīvē bija ļoti veicies, jo Dievs bija devis stipru veselību. Taču 2016. gadā divas dienas pirms Ziemassvētkiem ar mani notika kas neparasts. Biju vienmēr radusi paveikt visus darbus, bet pēkšņi — stop! Sapratu, bez slimnīcas neiztikt, un te nu liels paldies Pļaviņu sociālajam dienestam (Valentīnai Babrei) par noorganizēto transportu. Paldies Līgai Andersonei — vienmēr atcerēšos, kā Līga ieveda mani slimnīcā. Paldies šoferim Dainim Vilciņam. Nonākot slimnīcā, cerēju, ka līdz Jaungadam izveseļošos. Taču dakteres noteiktā diagnoze — muguras lūzums — izskrēja manām domām cauri kā elektrības spēriens. Vienīgi dakteres vārdi, ka varēja būt vēl ļaunāk un varēju palikt guļoša, mani nomierināja. Vajadzēja atrast daudz gribasspēka visu izturēt, lai arī tas nenācās viegli.
Par ārstēšanu vislielākais paldies dakterei Inārai Gavarei un visam nodaļas personālam. Paldies manai ģimenes ārstei Inesei Lejniecei un viņas palīdzei Maijai Kalniņai. No mediķiem vēl saku paldies mūsu Terēzai Kārklai un Ilonai Jeršovai — daudzreiz vēlos vakaros nācās viņām pajautāt padomu. Paldies manai palātas biedrenei Andai Cīrulei no Aizkraukles pagasta — Anda bija ļoti zinoša un jauka.
Laiks no Jaungada līdz jūnija vidum tika pavadīts meitas dzīvoklī Aizkrauklē. Šeit mēs abi ar runci Franci, neizejot no dzīvokļa, visu ārā notiekošo vērojām pa trešā stāva logiem. Jā, toreiz tā man bija neaizsniedzama pasaule. Tikai naktī sapņojot, viss bija pa vecam — gan staigāju, gan strādāju, gan dejoju. Kad pamodos, no tā visa nekā. Vajadzēja celties un iet pamazām, pamazām.
Aizkrauklē pavadītajā laikā vismīļāko paldies saku meitai Ilonai. Viņa atbrauca no Anglijas un rūpējās par mani, cik vien labi var. Paldies saku savam mazdēlam Raimondam, viņa Līgai, mazmazdēliņam Kristapam un Nellijai, kuri no Talsiem mani apciemoja vairākas reizes. Martā pienāca priekpilna ziņa — mazmeitas Danas ģimenītē bija piedzimis dēliņš Toms. Pēc nepilniem trijiem mēnešiem meita aizbrauca atpakaļ uz Angliju. Turpmāk par mani rūpējās divas mīļas bērnudārza darbinieces — Rasma Veikšāne un Tatjana Šopalovska. Mīļās meitenes, bez jūsu palīdzības es neiztiktu — paldies lielu liels!
Vairāku kilometru attālumā bija palikušas manas lauku mājas. Par visu to, kas notika māju pusē, par tām rūpēm lielu paldies saku saviem kaimiņiem Aigaram un Tonijai Kauliem, arī Mārītei Vīgupei. Zināju, ka varu viņiem uzticēties. Mājās pārbraucot, viss bija kārtīgi kopts un sargāts.
Īss bija prieks pabūt mājās. Jūlija vidū devos uz operāciju Madonas slimnīcā. Šeit liels paldies ķirurgam Imantam Stradiņam un anestezioloģei Birutai Cecerānei no Pļaviņām. Paldies visam brīnišķīgajam traumatoloģijas nodaļas kolektīvam. Paldies manām palātas biedrenēm Ausmai Vidzei (arī no Pļaviņām) un Ārijai Gailei no Ķekavas.
Tagad teikt paldies pienākusi kārta manām kaimiņienēm. Birutai Irēnai Osītei, kura apciemoja mani arī Aizkrauklē. Paldies Ilgai Zeiļai, Zinaīdai Jaudzemai. Biruta, Ilga un Zinaīda bieži mani apciemo, palīdz ienest malku. Paldies visiem, kuri mani uzmundrināja ar mīļām telefona sarunām — kaimiņienēm Venerandai Vīgupei un Dacei Sirmajai. Paldies Ausmai Melbārdei, Lonijai Eidukai, Valdai Bajārei, Valdai Dūrītei, māsīcai Sarmītei Staklei, Aijai un Antai, Ritai no Rīgas, pastniecei Inesei Kristapai. Paldies manai Ilonai un Jānim.
Ticiet — mans garais gads nebija viegls. Spēku visu pārvarēt man deva mīlestība pret dabu, pret cilvēkiem, mīlestība atrast pašai sevi, kaut mazliet, mazliet…
Tomēr savu gada stāstu nobeigšu ar kaut ko priecīgu. 9. decembrī Odzienas skolā notika Vietalvas pagasta senioru balle. Jauks pasākums. Skaista mūzika. Jau no bērnības ļoti patika dejot, un tovakar, skanot tik vilinošai mūzikai, domāju — vai es tagad varētu padejot? Beidzot arī uzzināju! Liels paldies Ērikam Apīnim, kurš uzdrošinājās mani izdancināt. Paldies, Ērik, par dančiem! Pati nudien neticēju, ka atkal varēšu dejot. Tas mans lielākais gada prieks.
Vēlu, lai arī jums visiem būtu prieks! Lai Jaunajā gadā svecīšu liesmiņas atnes daudzus laimīgus mirkļus, daudz laimīgu dienu un daudz mīlestības!
Skaidrīte Klauzele
Odzienā
Prieka un skumju asaras
Parasti jau es rakstīju kādu dzejolīti par “Staburagā” ievietoto fotogrāfiju, bet šoreiz gribu vienkārši pastāstīt, kas man tāds sevišķs pērn ir noticis. Liekas, kas gan tādam vecākam cilvēkam ir bijis. Ir gājis visādi, ja mājās ir ilgus gadus slims cilvēks, un rūpju patiesi daudz, bet ir prieks par bērniem un mazbērniem un arī par jauko mazmazmeitiņu. Nu jau arī vēl par mazmeitu, kura ar labām sekmēm pabeidza Andreja Upīša Skrīveru vidusskolu. Man bija liels prieks, cik brīnišķīgs izdevies žetonu vakars, kur bērni ar tādu prieku un sajūsmu to darīja. Redzēju, kā arī audzinātāja priecājās. Paldies viņai! Izlaidums jaukā, saulainā dienā. Mani tā aizkustināja, asaras acīs, bet tās bija prieka un arī mazliet skumju asaras. Jauki, ka es neredzēju nevienu iereibušu jaunieti ne žetonu vakarā, ne izlaidumā. Paldies nu jau bijušajai 12. klases audzinātājai Silvijai Strautmanei. Lai viņai vēl būtu daudz gudru un arī nerātnu, protams, labā nozīmē, bērnu! Paldies skolas direktoram Aldim Rakstiņam par gudrību un arī stingrību! Nu jau manai mazmeitai ceļš ir garāks. Droši vien ir arī mazliet skumji, ejot uz Skrīveru staciju, lai brauktu uz Rīgu mācīties, jo te taču mīļā labā skola, kur 12 gadi pagājuši.
Man dažreiz skumji paliek, bet tad galvā kāds mazs dzejolītis iešaujas.
Stipru gribu,
Čaklas rokas,
Mīļu smaidu,
Saules gaismu sirsniņā!
Visiem priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!
Kokneses oma
Lai viss piepildās!
Bija septembra svētdiena. Man vajadzēja apsveikt trīs dāmas. Veikalos Jaunjelgavā, kuri bija atvērti, neko īpašu nevarēju atrast. Tad iegriezos RADU mājā. Biju ļoti pārsteigta par gaumīgo, interesanto iekārtojumu, par plašo suvenīru un dāvanu izvēli. Kristīne palīdzēja ar padomu dāvanu izvēlē, ļoti gaumīgi iesaiņoja. To visu darīja ar lielu rūpību un mīlestību.
Novēlu Kristīnei Kalējai, RADU mājas saimniecei, lai Jaunajā gadā piepildās visas viņas ieceres! Lai jaunjelgavieši ir atsaucīgi viņas ieceru īstenošanā.
Paldies Kristīnei pa jauko brītiņu RADU mājā, paldies par atsaucību!
Brigita Andermane
(sirdī vienmēr jaunjelgaviete)
Labs brālis
Es uzaugu kuplā ģimenē (pieci brāļi un māsa). Dzīvojām ļoti draudzīgi, tagad mūsu ceļi šķīrušies. Īpašu paldies gribu pateikt savam brālim Vitoldam Skadiņam un viņa sievai Valijai, kuri dzīvo Zalvē. Esmu priecīgs, ka vienmēr ir apkopti mūsu vecāku kapi. Tas ir viņu nopelns. Es dzīvoju Suntažos un parasti aizbraucu tikai uz kapusvētkiem. Mans brālis ir arī labs opis — ģimenē ir divas meitas un četras mazmeitas. Visi dzīvo šeit, projām uz ārzemēm neviens nav aizbraucis.
Brālis Jurģis ar ģimeni
no Suntažiem
Nesavtīgi skolotāji
Mūsu meitas šogad sāka mācības Aizkraukles vakarskolā. Tā kā viņas ir invalīdes, līdz šim viņas bija mācījušās pēc atvieglotiem noteikumiem, taču vakarskolā tādas programmas nav. Liels paldies skolotājiem, īpaši par sapratni un ieinteresētību mūsu meitu turpmākajā liktenī! Pēc viņu iniciatīvas apmeklējām Jūrmalas invalīdu skolu, kur mums ieteica, kur turpmāk turpināt mācības.
Madaras un Intas mammas
Ne jau vienmēr pateicība skaļa,
Ne jau vienmēr svētku diena sauc,
Ikdiena mīl stipru darba tērpu
Cilvēkam, kurš padarīt spēj daudz.
(N. Dzirkale)
Vēlos teikt vissirsnīgākos vārdus un lielu paldies dakterei Lūcijai Volkovai par manis ārstēšanu. Vienmēr pieņemšanā sirsnīga, laipna, pieņem visus pacientus, kaut darba laiks beidzies. Dakterītei stipru veselību un visu to labāko!
Vēl gribu pateikt paldies dakterei Inārai Gavarei un ģimenes ārstei Intai Ziediņai. Cilvēkam nekad nav par daudz pateikt labu vārdu. Laimīgu Jauno 2018. gadu!
Velta Černika Daudzevā
Lai viss piepildās!
Bija septembra svētdiena. Man vajadzēja apsveikt trīs dāmas. Veikalos Jaunjelgavā, kuri bija atvērti, neko īpašu nevarēju atrast. Tad iegriezos RADU mājā. Biju ļoti pārsteigta par gaumīgo, interesanto iekārtojumu, par plašo suvenīru un dāvanu izvēli. Kristīne palīdzēja ar padomu dāvanu izvēlē, ļoti gaumīgi iesaiņoja. To visu darīja ar lielu rūpību un mīlestību.
Novēlu Kristīnei Kalējai, RADU mājas saimniecei, lai Jaunajā gadā piepildās visas viņas ieceres! Lai jaunjelgavieši ir atsaucīgi viņas ieceru īstenošanā.
Paldies Kristīnei pa jauko brītiņu RADU mājā, paldies par atsaucību!
Brigita Andermane
(sirdī vienmēr jaunjelgaviete)
Paldies!
Paldies Kokneses novada Valsts policijas inspektoram Viktoram Bešmenovam par palīdzēšanu konfliktsituācijā! Ieinteresēts uzklausīt un palīdzēt, godīgs un profesionāls.
Jānis no Kokneses
Pasaule kļūst gaišāka
Cik daudz reižu, atgriežoties no pasākuma Skrīveru kultūras centrā, esmu nodomājusi — pēc redzētā un dzirdētā pasaule kļuvusi gaišāka! Vēlos pateikt paldies Skrīveru novada kultūras centra vadītājai Baibai Dronkai un visam kolektīvam par darbu un lieliskajiem pasākumiem, ko skrīverieši var baudīt. Arī pēdējais koncerts, kas bija veltīts kultūras centra 90. jubilejai, bija lielisks. Pati esmu ilggadēja pašdarbniece, tāpēc novērtēju arī pašdarbības kolektīvu darbu un sniegumu, tas ir liels gandarījums. Vienmēr izbrīns ir par to, kādi populāri mākslinieki atbrauc pie mums uz Skrīveriem ar koncertiem, piemēram, Sergejs Jēgers, Inese Galante, Daumants Kalniņš un Kaspars Zemītis. Kultūras centrā vienmēr ir pozitīva gaisotne, kas rada sajūtu, ka allaž esi gaidīts — gan uz skatuves, gan skatītāju rindās. Paldies par to!
Daina Jungmane
Balvu laikraksta “Staburags” redakcijā var saņemt Skaidrīte Klauzele no Odzienas.
