Lepnums. Šis vārds pēdējos gados mūsu valstī plaši izskan sabiedrībā, televīzijā, laikrakstos… Tas liek aizdomāties par ikvienu līdzcilvēku, par pazīstamu cilvēku paveiktajiem darbiem. Bieži nenovērtējam cilvēkus, kas ir mums līdzās. Tāpēc esmu saņēmusies un rakstu par manu un māsu, brāļu lepnumu — mūsu mammu. Sievieti, kura ir iznēsājusi, aprūpējusi un izaudzinājusi 13 bērnu! Piecus dēlus un astoņas meitas.
Gribu uzsvērt, ka mamma bērnus ir izaudzinājusi lielākoties viena pati, bez tēva atbalsta, palīdzības. Spītējot grūtībām, mamma cīnījās un cīnās, lai bērni justos labi, saņemtu un sasniegtu to, kas dzīvē ir nepieciešamākais. Bērni ir izauguši un katrs veido savu dzīvi. Šobrīd mammas gādībā ir trīs jaunākie bērni. Mamma ir izaudzinājusi ne tikai savus bērnus, bet vairākus gadus rūpējās arī par aizbildniecībā paņemto meiteni, attālu radinieci, kurai nav vecāku. Visus daudzos gadus šī meitene mums ir kā māsa, mammai — kā meita, bet mēs viņai — viena liela ģimene. Kopā mammai mēs esam 14 bērnu! Deviņas meitas un pieci dēli. Kupla, draudzīga, aktīva, radoša ģimene.Atelpas laiks mammai vēl nav sācies. Vecākie bērni mammai ir dāvājuši mazbērnus. Viņa ir ļoti bagāta vecmāmiņa. Astoņpadsmit mazajiem māte ir vecmāmiņa. Un visi mazbērni ikdienā apciemo vecmammu, atbrauc brīvdienās. Mammai mazbērni bieži vien jāpieskata, kamēr vecāki ir darbā, skolā vai devušies kādā izklaidē. Šobrīd gaidāma vēl viena mazbērniņa nākšana pasaulē, un, laikam ejot, viņu skaits noteikti palielināsies, jo vēl četri bērni skolojas, studē, iekārto savu dzīvi. Mazbērnu skaits pēc vairākiem gadiem var palielināties pat līdz 30. Mamma ir rūpējusies ne tikai par bērniem, mazbērniem. Vairākus gadus lielas rūpes sagādāja pašas māte, kurai bija veselības problēmas. Un, tā kā mammas māte nespēja pati par sevi parūpēties, nāca dzīvot pie savas meitas. Mammai tas prasīja daudz spēka un pacietības. Ar lielām skumjām jāsaka, ka mūsu humora pilnā, jaukā vecmāmiņa, mammas māte, no šīs pasaules ir aizgājusi. Visi kopā turamies, atbalstām viens otru un atceramies savus vecvecākus. Tā paiet mammas ikdiena, rūpējoties par ģimeni, ka pat neatliek laika pašas vajadzībām, atpūtai, sevis pilnveidošanai. Viņa ziedo sevi citu labā. Neviens dzīves paveiktais darbs nespēj līdzināties bērna izaudzināšanai. Lai cik izdevusies būtu karjera, paveiktais darbs, nekas nav salīdzināms ar labi audzinātiem bērniem. Mūsu mamma ir gandarīta par saviem bērniem. Tāpēc mans, māsu un brāļu lepnums ir MAMMA. Gribam pateikties viņai par mūsu dzīvībām, par tām rūpēm, darbu, ko viņa ieguldījusi, audzinot mūs viena.
