Daudzus gadus manu ģimeni un tuvākos radus nebija piemeklējis tas neizbēgamais mirklis, kad aizgājējs godpilni jāaizvada viņsaulē. Taču nesen šāds liktenis piemeklēja arī mūs, un sākās neziņa un izmisums. Par laimi, atradām apbedīšanas biroju “Efeja”. Kā jau tādās reizēs notiek — zvanīju un lūdzu palīdzību, protams, kā tagad pašai liekas, haotiski, nesaprotami, neloģiski skaidrojot, kas un kā, jo aizgājējs bija tālu prom no mājām, kur viņš dzīvoja. Katru reizi man ļoti laipni atbildēja, skaidrojot, kā viss notiks, ka biroja darbinieki izdarīs visu no sākuma līdz galam. Tas man likās neticami, ka man tik nesaprotamas un sarežģītas lietas var tik labi nokārtot.
Tajā sestdienā birojs organizēja vairākas bēres, bet arī mūsu izkārtoja pēc vislabākās iespējas. Esam pateicīgi kompetentajiem darbiniekiem, visiem, visiem, arī brīnišķīgajiem un stiprajiem puišiem, kas fiziski iznesa uz saviem pleciem visu lielo smagumu.
Rutiņ un Solvitiņ! Paldies! Paldies par jūsu grūto, bet tik vajadzīgo darbu! Lai izturība ikdienā! Ļoti ceru, ka šai manai pateicībai pievienosies daudzi lasītāji.
Ilggadējā “Staburaga” lasītāja, kura gan vēlējās palikt anonīma, bet redakcijā vārds un uzvārds zināms
