Man rūgtas zāles atnesi, ai, labā mās!
Man rūgtas zāles atnesi,
Ai, labā mās!
Kur mūsu sāpes remdēsies?
Vai tavā mūžā tās?
(P. Jurciņš)
Dzīvē pienāk brīdis, kas pārtrauc ierasto ikdienas gaitu. Attālinās steiga, to nomaina slimība, sākas mokošas sāpju stundas. Un cik neizsakāmi liela ir drošības un mierinājuma sajūta, kas liek ticēt neiespējamajam, ja vārgās dzīvības liesmiņas sardzē ir profesionāli gudri un iejūtīgi medicīnas darbinieki. Cilvēki, kuru darbs ir atbildība, pašuzupurēšanās, emocionāla slodze, un vēl, un vēl… Tā ir ziedošanās cita sāpju dēļ.
Ar šiem patiesajiem vārdiem dziļā cieņā vēlos pateikties Aizkraukles rajona slimnīcas ātrās palīdzības dienestam par operatīvu palīdzības sniegšanu, operācijas zāles un intensīvās terapijas palātas darbiniekiem, visam ķirurģijas nodaļas kolektīvam par ārstēšanu, aprūpi un iejūtību brīžos, kas liekas nepanesami.
Paldies Aizkraukles slimnīcas vadībai, kuras darba rezultātā ir iekārtotas lieliskas ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļas telpas, tik labos apstākļos ārstējoties, esmu izveseļojusies. Žēl, ka mūsu valsts valdība joprojām pietiekami nenovērtē mediķu darbu.
Ženija Cirīte Koknesē
