Latvijā 69% iedzīvotāju paļaujas tikai uz valsts pensiju kā savu ienākumu avotu vecumdienās — liecina “Swedbank” pētījums.
“Swedbank” preses sekretāre Kristīne Jakubovska atzīst, ka šī tendence ir vienlīdz izplatīta visās vecuma grupās — no 18 līdz 60 gadiem, bet pašlaik nodarbinātie iedzīvotāji biežāk nekā nestrādājošie nosaukuši valsts pensiju kā iztikas līdzekli vecumdienās — attiecīgi 73% strādājošo un 53% nestrādājošo. Aptauja arī liecina, ka nākamais biežāk norādītais iespējamais ienākumu avots pēc valsts pensijas ir privātie uzkrājumi — šādu atbildi snieguši 33% respondentu. Privātos uzkrājumus biežāk par citām respondentu grupām gatavojas izmantot iedzīvotāji vecumā līdz 40 gadiem, vīrieši, Rīgas reģionā dzīvojošie, ar ienākumiem, kas ir augstāki par vidējo līmeni — teic K. Jakubovska. Savukārt darba algu un uzkrājumus no privātās pensijas jeb pensiju trešā līmeņa nosaukuši attiecīgi ceturtā un piektā daļa Latvijas iedzīvotāju. Jakubovska arī vēsta, ka uz nekustamo īpašumu kā uz ienākumu avotu lūkojas 21% Latvijas iedzīvotāju. Nekustamo īpašumu kā ienākumu avotu biežāk plāno iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 30 gadiem, rīdzinieki, no divu cilvēku mājsaimniecībām, vīrieši, ar algu, kas ir virs vidējā līmeņa. Arī srādāt pensijas vecumā plāno iedzīvotāji, kuri pašlaik ir vecumā no 18 līdz 30 gadiem, dzīvo pilsētā, ar augstāko izglītību un ar algu, kas ir augstāka par vidējo valstī. Toties uz pensiju trešo līmeni vairāk paļaujas iedzīvotāji vecumā no 31 līdz 40 gadiem un arī vecumā no 51 līdz 60 gadiem, strādājošie, ar algu, kas ir virs vidējā līmeņa, no mājsaimniecībām, kurās ir vismaz trīs cilvēki. Uz bērnu, vīra, sievas vai citu tuvinieku žēlsirdību vecumdienās paļaujas attiecīgi 18% un 10% respondentu. Uz bērnu līdzekļiem vairāk cer pilsētnieki un ģimenes, kurās ir vismaz divi nepilngadīgie. Savukārt uz tuvinieku līdzekļiem — sievietes. Ienākumus no dividendēm nosaukuši 5% respondentu.
