Aizvadītā nedēļa bija tāda pati darba nedēļa kā visas iepriekšējās. Esmu pētniece Latvijas Universitātē, ceļu no Aizkraukles uz Rīgu mēroju katru otro dienu, ja nepieciešams, biežāk. Strādāju dažādos projektos, viens no tiem ir starptautisku atzinību guvušais “SaproGlue” — saistvielas uz specifisku ezera nogulumu (sapropeļa) bāzes izstrāde. Šajā projektā strādājam kopā trīs kolēģes, ideja vēl nav attīstīta līdz galam, noris pētniecības darbi. Izmantojām iespēju pieteikties starptautiskiem biznesa ideju konkursiem “Climate Launchpad” un “Launch Nordic”, kas atbalsta biznesa idejas vides kvalitātes uzlabošanai. Paralēli šim projektam man vēl ir citi pienākumi — projektu rakstīšana, darbs doktorantūras skolā, pētnieciskais darbs Vides kvalitātes monitoringa laboratorijā, kā arī bakalaura un maģistra darbu vadīšana studentiem.
Parīzē norisinās ANO Klimata pārmaiņu konference. Viena no šīgada aktuālākajām tēmām ir globālā sasilšana. Konference ir nozīmīga, jo pēc tam tiek sagatavoti starptautiski pārskati, ko valstis var izmantot, izstrādājot normatīvos aktus un vides ilgtspējas stratēģijas. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē ar Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstītu projektu top mācību materiāli par klimata pārmaiņām un to ietekmi ar piemēriem par Latviju. Lai gan šis temats it kā ir zināms visiem, cilvēki, īpaši Latvijā, kur nav izteikti jūtamas vides apstākļu maiņas un lielas dabas katastrofas, pret šo problēmu izturas virspusēji. Latvieši zina, ka pastāv klimata pārmaiņas, taču neuzskata, ka tas mūs skar vai skars nākotnē.
Lai risinātu klimata pārmaiņu problēmas, jāveic izmaiņas lielo uzņēmumu un rūpnīcu darbībā, kā arī katram cilvēkam jāiesaistās personīgi. Valstī jau ir izstrādāti konkrēti normatīvi, kas nosaka uzņēmumu un rūpnīcu videi labvēlīgu darbību, cits jautājums — vai tas tiek ievērots, un kā tas tiek kontrolēts.
Viens šāds piemērs ir atrodams arī Aizkraukles pusē — plānotā riepu rūpnīcas izveide Sērenē. Īpašnieks, kas to vēlējās realizēt, apgalvoja, ka visas prasības atbilst normatīvajiem aktiem. Uzņēnējam taču nerūp, par kādu cenu top viņa uzņēmums — vai un kā tas ietekmēs iedzīvotāju labklājību un veselību. Iespējams, viss būtu izvērties citādāk, ja es laikrakstā “Staburags” nebūtu pamanījusi informāciju par sabiedrisko apspriešanu riepu rūpnīcas jautājumā. Mēs, “Ziedu” iedzīvotāji, par šādu tikšanos nebijām informēti. Nevienā informācijas stendā nebija pat mazākās lapiņas. Kopā ar kaimiņienēm sākām parakstu vākšanu. Stāstījām, informējām vasarnīcu iedzīvotājus par plānoto riepu rūpnīcas izveidi un iedzīvotāju tikšanos. Vairums neko nezināja un brīnījās! Cilvēku attieksme bija dažāda, vieni kategoriski nevēlējās dzīvot rūpnīcas tuvumā, citi uzskatīja, ka nekas traks nebūs, — dūmi ies pa gaisu un viņus neskars. Sēreniešiem jau ir rūgta pieredze — dzīvojām mierīgi, līdz kādu dienu izdzirdējām troksni, kas nāca no autotrases, kas ierīkota pie Daugavas. Izrādās, ka informācija par tās izveidi un publiskā tikšanās bija, taču mēs to palaidām garām, mums neviens neko nejautāja. Mēs nedrīkstam dzīvot katrs savās četrās sienās. Pirmām kārtām jābūt informētībai, kā arī interesei par to, kas notiek apkārtnē.
Svarīgākais notikums bija 2016. gada valsts budžeta apstiprināšana. Kā prioritāte izvirzīta valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana. Skatoties, kas notiek pasaulē, tas droši vien ir pareizs lēmums. No otras puses, vai tik maza valsts kā Latvija vispār ir spējīga nodrošināties pret uzbrucējiem — lielākām valstīm? Esmu skeptiski noskaņota. Visdrīzāk, tas kalpos kā “nomierinošs līdzeklis” — Latvijas iedzīvotāji jutīsies drošāk, zinot, ka valsts drošību stiprina.
Budžeta prioritāšu sarakstā nosaukta arī izglītības kvalitātes uzlabošana. Mēs, strādājot Latvijas Universitātē, ne uz ko neceram, paļaujamies vien uz saviem spēkiem. Tā kā zinātnei un izglītībai finansējuma principā nav, mēs varam izdzīvot, pateicoties dažādiem projektiem. Zinātnē ļoti jūtams finansējuma trūkums, tas attur cilvēkus pievērsties šai jomai kā nākotnes profesijai. Man ir bijuši ļoti talantīgi studenti, kuriem piedāvāju turpināt darboties zinātnē. Students jau labprāt, viņā ir šis aicinājums, taču viņš nevēlas neziņu par nākotnes nodrošinājumu. Personīgi es tik ļoti nepārdzīvoju, dzīvi uztveru viegli. Teiksim, zinu, ka projekts ilgs līdz decembrim, pēc tam varu arī kādu laiku atpūsties, taču citi tā strādāt nevar, ja nav nojausmas par tālāko nākotni.
Skaļas diskusijas sociālajos tīklos izraisīja nu jau bijušās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas neziņa, par cik tad ministriem, premjeriem, parlamentārajiem sekretāriem, Saeimas frakciju un komisiju vadītājiem būs lielākas algas. Šie ierēdņi nākamgad saņems par 600 līdz 700 eiro vairāk, savukārt minimālā alga Latvijā būs par 10 eiro lielāka. Tā kā Straujumas kundze izteicās, ka šis ir vienlīdzības veicināšanas budžets, tad vajadzēja padomāt par līdzsvaru un algas celt proporcionāli līdzīgi. Mani gan vairs nekas nespēj izbrīnīt, šoks būtu tad, ja notiktu otrādāk un minimālo algu valstī paceltu par pāris simtiem, bet ierēdņiem — vien par desmit eiro.
Saeima atbalstījusi vairākus pasākumus nevienlīdzības mazināšanai. Solidaritātes nodoklis ir viens no reālākajiem soļiem vienlīdzības veidošanā. Loģiski domājot, ir pareizi — kam lielāki ienākumi, tas maksā lielākus nodokļus. Šāda prakse jau pierādījusies vairākās citās valstīs.
Līdz ar nedaudzajiem uzlabojumiem līdzsvaru budžetā ievieš lielāks akcīzes nodoklis benzīnam un dīzeļdegvielai. Izmaiņas noteikti ietekmēs uzņēmējus, kā arī vienkāršos autovadītājus. Lielāks akcīzes nodoklis būs arī alkoholam un tabakas izstrādājumiem. Cenu kāpums kaitīgo vielu lietotājus varētu piebremzēt, taču, visticamāk, šis nodoklis veicinās nelegālās aprites palielinājumu. Cilvēkiem nebūs naudas, un meklēs citus veidus, kā iegūt kāroto. Iespējams, palielināsies arī pašgatavotās dziras apjoms. Pieņemot katru jauno likumu, jādomā soli uz priekšu, lai to nevarētu apiet.
Aizvadītā nedēļa sākās ar Ziemassvētku gaidīšanas svētkiem — adventes laiku. Paši Ziemassvētki man patīk kā ģimenes svētki, taču laiks pirms saulgriežiem ir kļuvis pārāk komercializēts, tādēļ šķiet uzmācīgs, un gribas no tā distancēties. Ziemassvētkos mūsu mājās būs eglīte pagalmā, taču adventi nesvinam. Svecītes iededzam gan, kas ir sīkums salīdzinājumā ar pārpludināto internetu, kurā tik daudzi dižojas ar pašdarinātajiem adventes vainagiem.
