Šis ir jubilejas gads gan Aizkraukles pilsētai, gan Aizkraukles 1. vidusskolai, kura ir dibināta 1962. gadā kā Pļaviņu HES vidusskola. Vienīgi skola ir piecus gadus vecāka par pilsētu.
Skolas dzīve bija un ir cieši saistīta ar vēsturiskiem notikumiem valstī, proti, skolas dibināšana saistīta ar Pļaviņu HES celtniecību, uz kuru bija aicināti simtiem celtnieku no dažādām bijušās Padomju Savienības republikām. Pētot skolas arhīva dokumentus, vēroju, kā mainās skolotāju un skolēnu sastāvs: HES celtniecības laikā skolā mācījās vairāk kā 20 tautību bērni, bet pēc Pļaviņu HES celtniecības pabeigšanas liela daļa skolotāju un skolēnu aizbrauca no pilsētas, jo viņu vecāki devās būvēt Rīgas HES vai kādu citu triecienceltni. 1971. gada aprīlī vienas nedēļas laikā no skolas bija jāatskaita pat 13 skolēnu, kuri kopā ar vecākiem pārcēlās dzīvot uz Salaspili. Lielas grūtības bija skolas direktorei Gunai Šestakovai, kurai vajadzēja sākt mācību procesu, bet vēl nebija nokomplektēts ne skolotāju sastāvs, ne sakārtotas mācību telpas un skolas apkārtne. Tolaik abpus skolas ieejai iestādītās eglītes šobrīd izaugušas jau gandrīz līdz jumtam.
Mācības skolā 1962. gadā sāka 477 skolēni — 23 klases. Ar gadiem skolēnu skaits pieauga, 1972./1973. mācību gadā sasniedzot 1081 skolēnu. Mācības notika trijās maiņās. Vairākas reizes mainījās skolas vadība: no 1964. līdz 1968. gadam skolu vadīja Leonards Reinbergs, 1968. — 1970. — Andris Strazds, 1970. — 1973. — Leons Geikins.
1973. gadā bija nopietnas pārmaiņas — pilsētā uzcēla jaunu skolu, un aptuveni puse skolēnu devās uz to. P. Stučkas 1. vidusskolā mācības turpināja vairāk kā
500 skolēnu, bet par direktori līdz 1976. gadam strādāja Aleksandra Mihailova.
Latvijas valsts neatkarības atgūšana atkal ieviesa korekcijas skolas dzīvē — daudzi skolēni kopā ar ģimenēm izbrauca no Latvijas, valstī arī samazinājās dzimstība, tāpēc skolēnu skaits skolā diemžēl saruka. No 1977. līdz 2003. gadam skolas direktore bija Valērija Sakauska, kuru daudzi skolotāji un skolēni atceras kā spilgtu personību. Liela daļa viņas laikā izveidotā skolotāju kolektīva arī šobrīd aktīvi strādā skolā.
Visus 50 gadus skola ir bijusi iedvesmas avots, dzinējspēks, pieredzes krātuve, kultūras un tradīciju glabātāja.
Ar novada pašvaldības atbalstu no 2003. gada skola iegūst jaunu izskatu — tiek atjaunota sporta zāle, ēdnīca un mācību telpas, skola nosiltināta un nokrāsota, sakārtota arī skolas apkārtne.
Mūsu skolas lepnums ir skolotāji, tehniskie darbinieki, skolēni un viņu vecāki, kuri ir šīs skolas tradīciju pamatlicēji un vēstures veidotāji. No 1962. gada skolā ir strādājuši vairāk kā 300 skolotāju, un katrs ir atstājis savu sirds dzirksteli skolas pavardā. Daudzu lielisku skolotāju vairs nav mūsu vidū, tādu kā Melintina Kairova, Valentīna Budņika, Matrjona Taukule, Marija Harlanova, Matrjona Kovaļevska, Leonards Reinbergs, Marija Isajeva, Pēteris Stalidzāns, Irēna Boldāne, Ingrīda Gailīte, bet viņus atceras skolēni. Ir prieks pilsētas ielās sastapt vēl arvien možas un dzīvespriecīgas tās mūsu skolotājas, kuras darbu skolā sāka 1962. gadā: Veltu Ozoliņu, Ilgu Salenieci, Gunu Kāgani, Vizmu Sirmaci, Hilliju Čaksti, Viju Svenču, Taisiju Kits, Zinaīdu Dobroštanu.
Arī šodien skolā strādā skolotāji, kuri mērķtiecīgi paaugstina savu kvalifikāciju, apgūst un izmanto mācību procesā mūsdienīgas tehnoloģijas.
Ļoti daudzi mūsu skolas absolventi dzīvo novadā un ir aktīvi sabiedriskās, kultūras un ekonomiskās dzīves veidotāji.
Rīt, 4. februārī, Aizkraukles 1. vidusskolas lielā darbinieku un absolventu saime pulcēsies mūsu kopīgajās mājās, lai svinētu skolas 50. dzimšanas dienu, bet skolēniem īpaši svētki tiks rīkoti 1. septembrī.
Apsveicu skolas kolektīvu — skolotājus, tehniskos darbiniekus, skolēnus un viņu vecākus — mūsu skolas jubilejā!
