Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Likumprojekts paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm. Plānots, ka, sākot no 2016. gada, to pakāpeniski paaugstinās par pusgadu, līdz 2021. gadā pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus.
Attiecīgi pieaugs pensionēšanās vecums arī tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties piecus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma (t. i., piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, politiski represētiem cilvēkiem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem). Plānots, ka arī šiem cilvēkiem pensionēšanās vecums pakāpeniski pieaugs, sākot no 2016. gada, līdz 2021. gadā tas sasniegs 60 gadu.
Tāpat plānots no 2016. gada palielināt arī minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem, mudinot iedzīvotājus godīgi veikt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ilgstošāks darbastāžs nodrošina arī lielāku vecuma pensiju.
Cilvēkam uz laiku tiks pārtraukta invaliditātes pensijas izmaksa, ja tās saņēmējs, pārtraucot darba attiecības, būs izvēlējies saņemt bezdarbnieka pabalstu. Šobrīd bezdarbnieka pabalstu nevar saņemt vienlaikus ar citiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, piemēram, izdienas un vecuma pensiju, slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu u. c.
Tā kā šobrīd valsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir izdienas pensijas saņēmējs, nav tiesību saņemt vienreizēju pabalstu, likuma grozījumos tiesības uz šo pabalstu ir paredzētas arī izdienas pensijas saņēmējam.
Likumprojekts vēl jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.
Pašreiz tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 62 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem.
