Tāds ir laika ritējums — pagātne ar tagadni un nākotni ir savijušās kā trejkrāsu pīnīte. Pagātne mūs uzrunā grāmatās un cilvēku atmiņu stāstos, par to stāsta lietas. To apliecina arī Kokneses pagasta Ratnicēnu bibliotēkas izstāžu istaba, kur senlietu izstādē “No sendienām līdz mūsdienām” allaž aplūkojams kas jauns.
Ik pēc laika izstādes priekšmeti tiek nomainīti ar citiem, jo visus vienlaikus parādīt nelielajā telpā nav iespējams. Bibliotēkas vadītāja Sarmīte Leitāne bija pārsteigta, ka viņas aicinājumam atnest uz bibliotēku kādu senu ģimenes relikviju atsaucās tik daudz lasītāju un vietējo iedzīvotāju. Izstādē redzamās lietas īpaši ieinteresēja jaunāko paaudzi. Cilvēkiem gados pat šķiet dīvaini, kā var nepazīt skaitīkļus. Bērni domāja, ka tie paredzēti kāju masāžai. Lidija Kancāne, kura gandrīz pusgadsimtu nostrādājusi Rīgas optikas veikalā, bet tagad dzīvo Bormaņos, izstādei bija atnesusi veclaicīgas brilles, degunkniebi, lupu un lorneti. Brilles viņai palikušas kā piemiņa no bijušajiem pircējiem, kuri, saņemot jaunas acenes, vecās atstājuši aptiekā.
Par lorneti bērni vispār neko nebija dzirdējuši.
“Kaut pastalās, bet brīvi savā zemē!” — šis teiciens bieži skandināts. Gados jaunākie lasītāji var aplūkot, kādas ir simtgadīgas pastalas. Savukārt greznā koka alus kausa saimnieks jau sen pastaigājas viņsaules dārzos, taču radiniecei palicis stāsts, ka tas laimēts loterijā 1935. gadā Pļaujas svētku laikā Koknesē, kuros piedalījās arī toreizējais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Par aizgājušo laiku stāsta arī senatnīgi galda piederumi, rakstāmmašīna, pašausti linu dvieļi no Saulīšmātes kolekcijas, galdauti, bitenieka piederumi, skrodera šujmašīna, desu gatavojamā mašīna… ◆
