Pagājušā gada nogalē Ministru kabinets izdeva jaunus Medību noteikumus. Tie pieskaņoti Eiropas Savienības direktīvu prasībām, līdz ar to ievērojami atšķiras no līdz šim spēkā esošajiem.
Pagājušā gada nogalē Ministru kabinets izdeva jaunus Medību noteikumus. Tie pieskaņoti Eiropas Savienības direktīvu prasībām, līdz ar to ievērojami atšķiras no līdz šim spēkā esošajiem.
Kraukļus turpmāk nešaus
— Mainīti gandrīz visu dzīvnieku medīšanas termiņi, — komentējot jaunos medību noteikumus, saka Aizkraukles virsmežniecības inženieris Vitolds Rozītis. — Bez izmaiņām palikuši vienīgi āpšu, lapsu un jenotsuņu medību termiņi. Pārējiem dzīvniekiem un putniem tie lielākoties pagarināti.
Vairāki dzīvnieki, piemēram, akmens cauna, iekļauta medījamo dzīvnieku sarakstā no jauna. Savukārt krauklis no saraksta svītrots, jo Eiropā šis putns ir aizsargājams. Medību termiņi noteikti arī fazāniem. Šie putni Latvijā brīvā dabā nedzīvo, taču ir vietas, kur organizē šo putnu komercmedības, izlaižot brīvībā. Ne visus fazānus nošauj, tāpēc viņi ilgāku laiku sastopami tās vietas apkaimē, kur izlaisti. Šī iemesla dēļ arī noteikti medību termiņi fazāniem. Brīvā dabā fazāni nespēj pārdzīvot bargākas ziemas un iet bojā.
Pavasarī slokas vēl būs
Daudzus medniekus visvairāk interesē sloku medību termiņi. Eiropas Savienībā nedrīkst šaut putnus riesta laikā, tāpēc sloku medības atļautas tikai rudenī — no 1. augusta līdz 15. novembrim. Tā kā Latvija par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti kļūs 1. maijā, šogad slokas varēs medīt arī no 21. aprīļa līdz 1. maijam.
Saudzēs vilkus un lūšus
Ievērojamas izmaiņas ir arī vilku un lūšu medību termiņos. Abi šie dzīvnieki Eiropā ļoti reti sastopami un aizsargājami, tāpēc arī Latvijā noteikti stingri ierobežojumi. Šīs medību sezonas laikā Latvijā drīkst nošaut 50 lūšu un 155 vilkus. Li-mits gandrīz izpildīts arī Aizkraukles rajonā. Vēl drīkst nošaut vienu lūsi un trīs vilkus.
Latvijā vilku ir samērā daudz, tāpēc, iespējams, viņu skaita palielināšana var negatīvi ietekmēt stirnu un citu pārnadžu populāciju.
Jāpērk sezonas karte
No nākamās medību sezonas medniekiem, dodoties uz mežu, būs jāņem līdzi ne tikai mednieka apliecība un medību šaujamieroča atļauja, bet arī mednieka sezonas karte. Mednieka sezonas kartes Valsts meža dienests izsniegs no 1. aprīļa.
Turpmāk mednieku kolektīviem virsmežniecībā būs jāiesniedz medību iecirkņa plāns, kurā līdz ar medību platību robežām ietverts arī sadalījums pa zemes lietošanas veidiem un medību tiesības apliecinošu dokumentu kopijas.
Ja medību iecirknis ir vairāku Valsts meža dienesta struktūrvienību teritorijā, piemēram, Aizkraukles un Ogres virsmežniecību teritorijā, tad ar virsmežniecību saistītie jautājumi kārtojami tajā iestādē, kurā ir lielākā medību platību daļa.
Jaunums ir arī medību vadītāja apliecība. Lai to iegūtu, Valsts meža dienestā būs jākārto eksāmens. Medību atļauja būs pie medību vadītāja. Bez medību vadītāja medības ar dzinējiem organizēt aizliegts. Individuālo medību vadītājam apliecība nav nepieciešama.
Zvanīt kaimiņiem
Nedaudz mainīta arī ievainoto dzīvnieku izsekošanas kārtība. Ja ievainotais dzīvnieks izgājis no reģistrētā medību iecirkņa, medību vadītājam jāinformē kaimiņos esošā medību iecirkņa vadītājs. Ja ar kaimiņu kolektīva pārstāvjiem nav iespējams sazināties, ievainoto dzīvnieku izseko Valsts meža dienesta amatpersonas pavadībā.
Par atrastiem ievainotiem vai bojāgājušiem medījamajiem dzīvniekiem jāziņo Valsts meža dienestam, kura pārstāvis kopā ar Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoru nosaka bojāejas cēloņus. Ja šīs amatpersonas nenosaka ierobežojumus atrastā dzīvnieka izmantošanā, to atradējam nodod bez maksas.
