Tā kā pirms gadumijas īpaši aktuāla kļūst gan dekoru, gan dāvanu izgatavošana, iepazināmies ar poļu koktēlnieka Gregora Kaminska darbiem un idejām.
Tā kā pirms gadumijas īpaši aktuāla kļūst gan dekoru, gan dāvanu izgatavošana, iepazināmies ar poļu koktēlnieka Gregora Kaminska darbiem un idejām. Jāatzīst – kokapstrādei ir sena vēsture, tāpēc vienlaikus ar amatnieka pieredzi uzklausījām arī stāstus par tēlniekam iemīļotu tēmu – pagānu dieviem.
Koka pēlītes bērniem
Pavasarī Polijā Lielās nedēļas laikā katoļu svētkos zēniem liek klaudzināt ar šādiem klabekļiem. Tikpat labi tie izmantojami pagāniskos svētkos – ejot budēļos.
No finiera izzāģēta spēļmantiņa maziem bērniem: figūriņu virzot uz priekšu, tās kājas skrien kā ritenis. Galvenais – to jautri izkrāsot.
Šis dzenis gan cērt ar knābi, gan pārvietojas pa “stumbru” uz leju. Kustība rodas, iesvārstot atsperi – dzeņa kaklu, kas koka rumpi savieno ar koka gredzenu uz kārts.
Skaistums prasa pacietību
Koka rāmītis ir lielisks ietvars visdažādākajiem rotājumiem – aukliņās var iekarināt gan dažādas koka figūriņas, gan dabas materiālus, piemēram, ozolzīles.
Rotājumi, kam līdzīgus agrāk izmantoja vērpjamo ratiņu sprēslenīcām. Polijā bijis tāds paradums – puisim, kas gribējis lūgt meitas roku, vajadzēja izredzētajai pasniegt paša darinātu sprēslenīcu; ja meita to pieņēma, tātad bija ar mieru iziet par sievu, bet, ja ne – preciniekam bija jāpaliek ar garu degunu.
Dekors svētku egles veidā. Egles otrā pusē novietojot aizdegtu sveci, visi rotājumi eglītē skaisti izgaismosies. Jāpiebilst, ka atsevišķi caurumi vai to virtenes ir vienkāršākais veids, kā var rotāt egli. Ja netrūkst uzņēmības, sarežģītākas formas var izzāģēt ar finierzāģīti vai izvīlēt. (6.)
Pulksteņa ciparnīca ar inkrustāciju no dažādu koku sugu plāksnītēm. Plāksnīšu biezums – apmēram 1,5 mm. Lai izzāģētu tik plānas plāksnītes, meistars elektrozāģa ripai zobu ceļu padarījis iespējami šauru, izlokot zobus vienā līnijā. Ar šādu zāģi zāģējums izdodas daudz gludāks un vienmērīgāks. Lai padarītu plāksnītes iespējami gludas, tās tiek slīpētas ar cikliņu (slīpējot pat ar vissmalkāko smilšpapīru, tik gluda virsma neveidojas).
Lētie risinājumi
Šie mēbeļu rotājumi klāti ar beici, taču, lai atklātu koksnes dabisko skaistumu, Gregors visbiežāk izmanto paša gatavotu bišu vaska politūru. To izgatavo šādi: ūdens peldē tiek karsēts vasks ar terpentīnu (attiecībā 1:10), kas sabiezējot iegūst apmēram tādu konsistenci kā cūku tauki. Vaska politūru meistars smalkos kokgriezumos ieberzējot ar zobu birstīti, tad ļaujot tai stundas trīs, četras nožūt, apstrādi pabeidz, visas koka daļas norīvējot ar mīksta auduma lupatiņu. Mitrums vaskotam kokam nekaitē, tomēr virsma var kļūt plankumaina. Par labāko koksnes krāsu, kas Polijā senāk plaši izmantota bišu stropu krāsošanai, Gregors uzskata lineļļu, kam piejaukti dabiskie pigmenti; vēl meistars iecienījis dažādu toņu beices.
Gregorijs kokmateriālus gādā pats, vienojas ar meža saimnieku, izvēlas koku un sazāģē apmēram pusotru metru garos bluķos, pēc tam bluķiem noņem mizu un ar ķīļiem saplēš vajadzīgā biezuma dēļos (Polijā dēļi plēsti vēl XIII gadsimtā). Lai izvairītos no plaisu veidošanās, kokus liek sautēties pēc iespējas lielākā katlā ar ūdeni; koki jāvāra tik ilgi, kamēr no tiem dzirdama sīcoša skaņa; kad vairs nav dzirdama, vārīšanu var beigt, un tad kokmateriāli jāliek sausā vietā ar labu gaisa cirkulāciju. Tomēr meistars apgalvo, ka maziem, plāniem dēļiem plaisāšana nav tik raksturīga.
Kaltus koka grebšanai iespējams nopirkt veikalā, taču šos meistars izgatavojis pats. Asmeņiem izmantotas savu laiku nokalpojušas trijstūrveida vai pusapļa formas vīles, ēveļnaži un kokurbji. Vajadzīgā forma izveidota ar diska slīpmašīnu (tautā sauktu par fleksi); šim darbam vajadzīgas stipras rokas un pacietība, jo viena kaltiņa izgatavošana prasot četras līdz sešas stundas darba.
Asināšanai izmanto to pašu diska slīpmašīnu, bet galējo apstrādi veic, slīpējot ar melno marmoru (to pašu, kas kapu plāksnēm iecienīts) un pulējot ar ādas siksnu. Asumu pārbauda, ar kaltu ievelkot līniju gludā dēlītī šķērsām koka šķiedru virzienam; ja grebuma malas ir gludas un nav ieplēstas šķiedras, tad asums ir pietiekams.
