Skrīverietis Aivars Sprukts ir skārdnieks otrajā paaudzē. Viņš apgalvo, ka ir vienīgais profesionālis ar Amatniecības kameras diplomu šajā apkaimē –– tuvākie meistari dzīvojot Rīgā.
Skrīverietis Aivars Sprukts ir skārdnieks otrajā paaudzē. Viņš apgalvo, ka ir vienīgais profesionālis ar Amatniecības kameras diplomu šajā apkaimē –– tuvākie meistari dzīvojot Rīgā.
Pārņem tēva amatu
–– Gan mans tēvs, gan krusttēvs bija skārdnieki, –– stāsta Sprukta kungs. –– Ar skārdniecību viņi sāka nodarboties jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Es ar šo amatu ģimenes tradīciju dēļ sāku nodarboties 1977. gadā. Tēvs šo darbu man bija iemācījis, bija arī visas nepieciešamās palīgierīces, tāpēc neko citu nemeklēju.
Strādā arī ar mēli
Kad 1994. gadā radās iespēja kārtot meistara eksāmenu, arī es gāju kursos, mācījos ekonomiku, citas zinības un nokārtoju pārbaudījumus. Labam amatniekam jāzina ne tikai sava amata noslēpumi, bet jāpārzina arī ekonomika, psiholoģija, jābūt labām runasspējām. Visvairāk noder psiholoģija –– vispirms jāapvārdo klients, lai izvēlas tieši manus pakalpojumus, tad ja rodas kādas domstarpības, jāmēģina nonākt pie abām pusēm izdevīga kompromisa.
Brīnās par paša darinājumu
Lai iegūtu diplomu, Aivara Sprukta meistarstiķis bija sarežģīta ūdens notekcauruļu konstrukcija. Eksaminētāji uzzīmēja skici, pēc kuras bija jāstrādā. Darbs izdarīts godam, un diploms kabatā.
Pēc pāris gadiem Amatniecības kameras izstādē viņš pētījis skārdnieku darinājumus un nespējis vien nopriecāties par kādu īpaši sarežģītu konstrukciju, kura, ilgāk skatoties, šķitusi pazīstama. Tikai pēc laba laika Aivars attapis, ka jūsmo par paša diplomdarbu…
Sprukta kungs strādājis arī Melngalvju namā, kur no skārda izgatavojis palodzes un citus fasādes elementus.
Vientuļš “brīvmākslinieks”
Sprukta kungam ir privātfirma, taču pašlaik tā nedarbojas –– Aivars viens pats izpilda dažādus pasūtījumus, braukājot pa Latviju, un uzskata sevi par „brīvmākslinieku”, kurš pašlaik nepieder nevienai organizācijai. Lai iegūtu vairāk pasūtījumu, viņš nolēmis sameklēt kādu lielāku būvfirmu, ar kuru sadarboties kā apakšuzņēmējam, vai dibināt meitasuzņēmumu. Tad radīsies iespēja strādāt lielākos objektos.
Noder ārzemēs
–– Naudas ziņā meistara diploms Latvijā man neko lielu nedod, –– stāsta Sprukta kungs. –– Daudz nozīmīgāka ir laba meistara slava. Eiropas valstīs gan šim dokumentam ir svars, tur cilvēkam ar meistara diplomu palīgdarbi nav jāstrādā, arī atalgojums ir ievērojami lielāks.
Pirts ar papes jumtu
Kā lielākajai daļai amatnieku, arī Aivaram Spruktam mājās ir daudz nepadarītu skārdnieka darbu.
–– Mājai uz jumta kores jābūt skārda konstrukcijai, bet man –– divi dēļi, –– smiedamies saka Aivars. –– Uzbūvēju guļbaļķu pirtiņu, bet jumts tai no papes, nevis no skārda.
Galvenais rīks –– koka āmurs
–– Viens no galvenajiem skārdnieka amata rīkiem ir koka āmurs, –– apgalvo Aivars. –– Nevar iztikt arī bez šķērēm metāla griešanai, bet, ja nav citu palīgierīču, visus pārējos darbus var veikt arī ar āmuru. Piemēram, lai uzklātu jumtu, pietiek tikai ar šķērēm un koka āmuru. Es ar jumtu klāšanu gan nenodarbojos –– izgatavoju lielākoties ventilācijas sistēmas, skursteņus, palodzes, dažādas karnīzes, apaļās krāsnis.
