Lielais atvaļinājumu laiks tuvojas beigām, un tie, kam vairāk garšo pašaudzētās zemenes, sāk domāt par nākamo gadu ražu.
Lielais atvaļinājumu laiks tuvojas beigām, un tie, kam vairāk garšo pašaudzētās zemenes, sāk domāt par nākamo gadu ražu.
Zemenes parasti jācenšas iestādīt līdz septembra vidum, taču, ja rudens ir silts, dažs oktobra stādījums nākamajā gadā neatšķiras no “pareizajā” laikā stādītā. Šogad līdz ar ļoti karsto vasaru ir izveidojusies neparasta situācija, kad stādu piedāvājums tirgū ir salīdzinoši mazs. Labus stādus pašlaik var iegūt no laistāmiem laukiem, kas ierīkoti tikai stādu pavairošanai, nevis ogu ražas iegūšanai.
Kas ir labs stāds, pēc kādām pazīmēm to novērtēt? Nozīmīgākais ir sakņu kakliņa diametrs, ja tas ir vismaz ap 1 cm, tad nākamajā vasarā būs arī neliela raža, jo resnāks, jo vairāk ogu. Nākamā ir sakņu sistēma. Ideālā gadījumā saknes ir 2—4 cm garas, kuplas, gaišas, bet tās var būt arī īsākas, stāds, normāli laistot, ieaugsies pat labāk. Nevajag pirkt stādus ar melnām saknēm, tie ir vai nu veci sadalīti ceri vai arī saknes sākušas pūt. Tādus parasti par lētu naudu piedāvā apšaubāmi ļautiņi tirgos, un interesantākais, ka ir arī pircēji.
Stādu lapām vajadzētu būt zaļām, bez slimību bojājumiem, bet ieaugsies arī tādi, kam lapas nogrieztas. Tās vajadzīgas tikai pircēja pārliecināšanai, nevis augšanai. Pēc iestādīšanas tik un tā esošais lapojums lielāks neaugs, varbūt pat nobirs, lieki patērējot barības vielas. Profesionāli stādi gan Rietumeiropā, gan Amerikā tiek sagatavoti bez lapām.
Ja stādus negribas pirkt, bet gan paņemt no nesavtīga kaimiņa, kura vecmāmiņa lielisko šķirni audzējusi jau cara laikā, būtu vēlams savlaicīgi novērtēt, kā tās zemenes ražo. Ir likumsakarība — jo zemeņu cers dod vairāk ogu, jo mazāk stādu, un otrādi. Ideālajā variantā ražīgākos cerus vajadzēja iezīmēt ražas laikā un dēstus ņemt no tiem. Parasti viss notiek pretēji — tāpēc lēnām, bet stabili šķirne izvirst, un, ja vēl inficējas ar kādu vīrusslimību, atliek vien grimt atmiņās par vecajiem labajiem laikiem, kad zemeņu bija vairāk, cukurs saldāks utt.
Profesionāļiem un tiem dārzkopības entuziastiem, kas visus citus kopšanas pasākumus jau pilnveidojuši līdz maksimumam, stādaudzētavas piedāvā no vīrusslimībām atveseļotos stādus. Daudzi kļūdaini domā, ka tie ir droši arī pret puvēm, lapu plankumainībām un ērcēm. Brīnumi nenotiek. Vēl vairāk — siltumnīcās audzētie stādi sākumā ir jūtīgāki pret nelabvēlīgiem ārējiem apstākļiem.
Stādu cenas audzētavās parasti svārstās no Ls 0,05 līdz Ls 0,15, nedaudz dārgāki ir konteinerstādi un remontantās šķirnes.
Ja kādam ir radusies vēlme vairāk iedziļināties zemeņu audzēšanas problēmās, iesaku izlasīt žurnāla “Dārzs un Drava” augusta numuru.
