Kurš gan nav dzirdējis vecākus sakām: mans bērns ziemā slimo, vienu nedēļu aiziet uz bērnudārzu, pēc tam atkal divas nedēļas mājās slimo. Visbiežāk šo dzirdam tieši no pirmsskolas vecuma bērnu vecākiem, tāpēc Mazo ekspertu skola (www.mazoekspertuskola.lv) sadarbībā ar pediatri Annu Birku iesaka septiņus rotaļīgus padomus, kā ziemā stiprināt imunitāti un palīdzēt bērniem būt veseliem.
“Dažkārt pašsaprotamas un vienkāršas patiesības, kas tiek pārdomāti realizētas, ļauj izvairīties no veselības problēmām,” saka A. Birka, papildinot, ka “sākt var vienmēr un arī ar maziem soļiem, piemēram, ikdienas telpu vēdināšanas rituālu pirms naktsmiera, apņemšanos mazgāt rokas trīs reizes biežāk un lieki neizvairīties no aukstu dzērienu lietošanas vai kalendārā ieplānotu iknedēļas brīvdienu izbraucienu dabā, neraugoties uz laikapstākļiem.”
1. Spēlējieties svaigā gaisā. Vecāki un bērnudārzu skolotāji mēdz samazināt bērnu laukā pavadīto laiku ziemā. “Šodien nedaudz smidzina, ir apmācies vai vējš pārāk ass — laukā neiesim. Tomēr jāiet ik dienas! Motivējiet sevi un ejiet ārā pie mājas, uz mežu, jūru vai tūrisma pārgājienā,” saka A. Birka.
2. Mājās — basām kājām. “Netuntulējiet” un neļaujiet sasvīst. Ģērbiet bērnu atbilstoši laika apstākļiem: ap 0 grādiem — mazāk nekā -15 grādos. Atcerieties, ka bērni ir aktīvi un kustīgi. Ja brauciet ar auto, tad noģērbiet bērnu vai arī nekarsējiet auto. Mājās ļaujiet arī ziemā skriet pa dzīvokli basām kājām.
3. Auksts ir labs! Nebaidieties dot bērnam produktus, kas tikko izņemti no ledusskapja, nav nepieciešamības tos sildīt. Ja esat to visu laiku darījuši, pieradiniet pakāpeniski. “Angīnas slimniekiem dažkārt pēc slimības nozīmēju “saldējuma diētu” — saldēta sula, saldēts jogurts vai augļi katru dienu pēc slimošanas beigām. Angīna vai bronhīts ir vīrusu izraisītas saslimšanas, kam ir maza saistība ar to, ka bērns ko aukstu apēdis,” saka A. Birka.
4. Roku mazgāšana tiešām palīdz. Higiēnas noteikumu ievērošana ir svarīga visu gadu, taču vīrusu sezonā labāk rokas mazgāt biežāk. Mitrās salvetes ir laba alternatīva, ja nav piekļuves ūdenim. “Patiesībā bērniem patīk mazgāt rokas, viņi to uztver kā rotaļu un labprāt iesaistās. Vecākiem tikai ir jāsper pirmais iedrošināšanas solis,” saka A. Birka. Ja bērns tomēr vilcinās, piedāvājiet spēli, piemēram, sacentieties, kurš ar rokām uztaisīs lielāku ziepju burbuli vai kurš radīs vairāk putu.
5. Gatavojiet ķiploku grauzdiņus. Ziemā svaigas un saldētas ogas un augļi ir ļoti svarīgi, jo var aizstāt mākslīgos vitamīnus un kļūt par būtisku vitamīnu un mikroelementu avotu. Pārāk nepaļaujieties uz importētajiem augļiem, vietējie dārzeņi vai no vecmāmiņas dārza sasaldētās ogas ir visvērtīgākās. “Ziemā bērnu ēdienā iekļaujiet vairāk ķiploku un sīpolu. Tos var pievienot zupām vai arī pagatavot ķiploku grauzdiņus — nepieciešams nedaudz sviesta, sasmalcināts ķiploks un zaļumi,” saka A. Birka.
6. Dejojiet, slēpojiet un aktīvi rotaļājieties. Ļoti labas ir jebkādas aktivitātes dabā — slēpošana, slidošana. Taču tikpat nozīmīgas ir arī iekštelpās realizējamās — peldēšana, dejošana, vingrošana vai rotaļas. Tas viss attīsta bērnu un stiprina imunitāti. Bērni ir dažādi, viens ir kustīgāks, cits mazāk aktīvs, un vecāku uzdevums ir pārdomāti piedāvāt papildu iespējas.
7. Medikamenti — īpašiem gadījumiem. “Mūsdienu tendence ir vecākiem pārspīlēt ar medikamentu lietošanu, es pat to brīžiem sauktu par bērnu neapzinātu “zāļošanu”. Tāpēc aicinu vecākus par medikamentu lietošanu vienmēr konsultēties ar savu pediatru, lai pieņemtu pareizāko lēmumu,” aicina A. Birka. ◆
