Laikraksta “Staburags” redakcijā vērsās Daudzeses pagasta iedzīvotājs Aigars Mazurs, kurš ir neapmierināts ar ģimenes ārstes Intas Ziediņas attieksmi un darbu.
Pacients: “Nepareizā diagnoze bija pēdējais piliens”
Neapmierinātība briedusi jau sen, un pēdējais piliens bijusi apmēram pirms pusotra mēneša nepareizi noteiktā diagnoze. “Man bija klepus. Ģimenes ārste man uz muguras ar klausuli “paspēlēja šahu” un teica — padzer tējas, un viss būs kārtībā. Bet nebija gan kārtībā. Aizgāju pārbaudīties citur, un man atklāja bronhītu,” stāsta Aigars Mazurs. “Pieteicu rindu Jēkabpilī pie plaušu ārsta, un man vajadzēja nosūtījumu. Aizgāju pie Intas Ziediņas, prasīju nosūtījumu, atvēru durvis, un viņa sacīja: “Aizver durvis, vācies projām! Gaidu pacientu!” Taču kabinetā un uzgaidāmajā telpā nebija neviena pacienta. Tajā dienā viņa nosūtījumu neuzrakstīja, bet vēlāk piezvanīja sievai un pateica, ka nosūtījums būs. Tā viņa izturas ne tikai pret mani, bet ir dzirdēts, ka arī pret citiem pacientiem.
“Dakterei nevar ticēt — viņa saka, ka viss ir kārtībā, tomēr izrādās, ka nav, un tā nav vienīgā reize. Bija slikti ar sirdi, pats pieteicu vizīti pie kardiologa Ogrē. Viņš teica — pārbaudi vairogdziedzeri! 2006. gadā ultrasonogrāfijā vairogdziedzerim atklāja mazu mezgliņu, bet daktere teica, ka viss kārtībā. Pēc pāris gadiem vairogdziedzeri izoperēja.”
Pirms vairākiem gadiem Aigars Mazurs veicis darba komisijas pārbaudes un bijušas sliktas asins analīzes. “Darba komisijā man teica — aizej pie ģimenes ārsta! Kad aizgāju, pirmais dakteres teiciens bija — ar šādām analīzēm sen jau vajadzēja būt kapā! Gāju pie citiem ārstiem. Kad biežāk prasīju nosūtījumus, viņa sāka runāt otrādi un man pateica — no tādām vainām neviens nemirst!” stāsta Aigars Mazurs.
“Tagad tu zināsi, kā sieviete jūtas klimaksa laikā!”
“Slikti jutos, bieži bija jāsauc ātrā palīdzība, mocījos ar asinsspiedienu, nevarēja atrast, kas par vainu, un ārste visu “norakstīja” uz depresiju. Viņa nav ne reizi piezvanījusi un paprasījusi, kas tev tur bija, kā jutos, ka vajadzēja saukt “ātros”.
Kad man bija asinsvadu spazmas un naktī un dienā nāca virsū karstuma viļņi un nosvīdu slapjš, viņa atbildēja — tagad tu zināsi, kā sieviete jūtas klimaksa laikā! Vienreiz teica, ka man jāiet uz baznīcu un vajag meditēt,” turpina neapmierinātais pacients. “Strādājot mežā ar traktoru, sākās problēmas ar muguru un sprandu, sāka sāpēt mugura un tirpt kājas. Gāju pie ārstes, bet viņa sacīja — nav ko skatīties uz jaunām māsiņām, tad kājas netirps! Jaunā māsiņa bija viņas palīdze.”
Grūti dabūt nosūtījumu
“2019. gadā pie ārstes Gavares Aizkraukles slimnīcā ārstēju muguru, sprandu, nervi bija nospiesti. Viņa teica, lai braucu pie arodārsta. Ģimenes ārstei prasīju “papīrus” arodārstam, taču viņa tos man nerakstīja, teica, ka nav un nebūs. Nākamajā reizē atkal gāju pēc “papīriem”, un viņa man iedeva parastu nosūtījumu. Paņēmu līdzi mapi ar saviem izmeklējumu rezultātiem un aizbraucu pie arodārsta. Viņš man pārmeta — ko es esmu atbraucis ar tādu “papīru”, esot vajadzējis slimības vēstures izrakstu kopš 2000. gada. Ģimenes ārste nosūtījumā bija uzrakstījusi, ka slimība ir depresija, bet vajadzēja rakstīt, ka ir muguras vainas. Arodārsts teica, ka jādod invaliditātes grupa, bet Inta Ziediņa mani izlamāja, es parādā nepaliku, gāja smagi. Tad viņa piezvanīja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijai, teica, ka pacients ir neapmierināts. Komisijas pārstāvim pa telefonu visu izstāstīju. Pēc tam komisijas pārstāvis runāja ar manu ģimenes ārsti, un viņa pēc stundas zvanīja, lai brauc pakaļ “papīriem”. Tikai ar lielām pūlēm man izdevās nokārtot trešo invaliditātes grupu. Šis ir trešais mēnesis, kopš man ir piešķirta grupa.”
Pie cita ārsta neaiziesi
“Šī gada maijā man palika slikti, aizbraucu uz ģimenes ārstes praksi, sēdēju, gaidīju, palika vēl sliktāk. Teicu, lai sauc “ātros”. Viņa pati mēģināja ko darīt, meklēja zāles, es “kratījos” tajā kušetē. Asinsspiediena dēļ kaut kas bija ar sirdi. Deva ostīt ožamo spirtu, pēc tam “ātrie” mani aizveda uz Jēkabpils slimnīcu.
Tāda attieksme Daudzevā ir pret daudziem, un viņi par to ir dusmīgi, neapmierināti, slimības cilvēkiem tiek ielaistas, taču neviens neko skaļi nesaka, klusē. Jo kur Daudzevā citur pie ārsta aiziesi? Domāju, ka daktere nespēj visu kārtīgi izdarīt, jo viņa ir ģimenes ārste vairākās vietās.
Mana mamma, kurai ir 79 gadi, šī gada maijā gāja pēc nosūtījuma, jo ļoti sāp rokas, un pie dakteres Gavares Aizkrauklē rindā radās brīva vieta. Inta Ziediņa pateica, ka viņai nav laika, lai mamma nāk darba laikā. Bet nosūtījumu vajadzēja tieši tajā dienā, taču dakteri tas neinteresēja! Numuru nācās atteikt, un tagad pieņemšana jāgaida līdz septembrim.
Varētu vēl daudz ko izstāstīt, bet avīzē tam nepietiktu vietas. Kāpēc cilvēki klusē? Visi Daudzevā runā par dakteres izturēšanos, attieksmi, bet neviens acīs viņai neko nevar pateikt, jo baidās. Es nebaidos, jo vienreiz kādam patiesība ir jāpasaka! Labprāt mainītu ģimenes ārstu, bet nav jau, kur aiziet. Aizkrauklē ģimenes ārstiem daudz pacientu, un viņi jaunus neņem.”
“Dakteris Grīgs mani izglāba!”
Aigars Mazurs ieteica piezvanīt kādai Daudzeses pagasta iedzīvotājai, kura arī ir ļoti neapmierināta ar ģimenes ārstes darbu. Viņa izstāstīja savu garo bēdu stāstu par to, kā ģimenes loceklis pāragri nomiris, kā arī viņai pašai nepareizi noteikta diagnoze. Taču par savas personības publiskošanu sieviete bija pārdomājusi un vairs nevēlējās, lai rakstām viņas vārdu, jo būs taču pie ārstes atkal jāiet — “ko nu es tur plēsīšos!”. “Man bija klepus, grūti elpot, pēc ārstes norādījuma dzēru tējas un antibiotikas, taču labāk nepalika. Sirsnīgs paldies ārstam Valdim Grīgam, kurš atklāja plaušu karsoni, mani slimnīcā ārstēja un izglāba! Citādi es jau sen būtu viņsaulē,” sacīja sieviete.
“Ārsts savā kabinetā visu nevar atrisināt”
Tekstu ar neapmierināto pacientu pārmetumiem pilnībā elektroniski nosūtījām Intai Ziediņai, lūdzot komentāru. Saņēmām šādu rakstisku atbildi, kuru pēc ārstes lūguma publicējam pilnībā: “Par ārstu strādāju 29 gadus, un šajā laikā šis ir ceturtais gadījums, kad konflikta jautājumi tiek risināti ar Jūsu avīzes starpniecību. Manuprāt, tas nav daudz. Atbildot uz konkrētiem pacienta apgalvojumiem, ārsts ir ierobežots iztirzāt pacienta simptomus, diagnozes, personību, jo pacienta dati ir konfidenciāli. Tādējādi ārsts nevar sadzīviski atbildēt “es teicu tā”, “tu teici tā”’. Daļa tautas parasti to nesaprot. Tāpēc runāšu vispārīgi par ģimenes ārsta darbu. Ģimenes ārsts parasti lūdz izmantot reģistrācijas sistēmu pie ārsta, jo darba ir ļoti daudz, ir ierobežojumi Covid-19 infekcijas dēļ. Ir pacienti, kas iebrāžas pieņemšanas vidū. Ir tādi, kas konfliktē, lamā, kliedz uz ārstu. Ārsta norādi ievērot dzīves, darba, ārstēšanās režīmu uztver ar apvainošanos. Ir gadījumi, kad pacientu reizēm ļoti grūti pārliecināt, piemēram, par nesmēķēšanu, nepiemērotu darbu strādāšanu. Kad ir veselības problēmas, tad tiek pārmests ārstam. Visas pacienta problēmas nevar atrisināt ģimenes ārsts, tāpēc ir ārsti speciālisti, ir tiešās pieejamības speciālisti, pie kuriem nosūtījumus nevajag. Tāpat ir psiholoģiskās palīdzības speciālisti, netradicionālās medicīnas pārstāvji, kas reizēm var palīdzēt arī, piemēram, stresa, nedaudz paaugstināta asinsspiediena un citos gadījumos. Pacientiem var būt daudz citu problēmu, kas attiecas uz darbu, ģimeni, sociālo nodrošinājumu. Ārsts to visu nevar atrisināt savā kabinetā. Daudzi simptomi var attīstīties. Pie ģimenes ārsta ir vienas sūdzības, kas pēc vairākām dienām var ļoti izmainīties. Man ir daudz pacientu, kas man uzticas, saņem palīdzību un ir apmierināti. Ārsts arī ir tikai cilvēks un var būt noguris. Reizēm pacienti, stāstot par notikušo, neizstāsta visu, sevišķi pašu teikto. Reizēm, ja ir grūti atrisināma problēma, cilvēks meklē risinājumu savām problēmām, medicīniskām un sadzīviskām, neatrod to, atgriežas pie ģimenes ārsta un izgāž dusmas pār viņu.” ◆
Kā rīkoties un kur vērsties sūdzību gadījumā?
Laikraksts “Staburags” nevar izvērtēt veselības aprūpes kvalitāti — to valstī uzrauga Veselības inspekcija, tajā skaitā izskata iedzīvotāju iesniegumus un sūdzības. Ikviens iedzīvotājs var vērsties tajā ar iesniegumu, kas jānoformē rakstveidā un jāiesniedz personīgi vai jānosūta pa pastu Klijānu ielā 7, Rīgā, LV-1012. Iesniegumā jāapraksta problēma un jānorāda dati par iesniedzēju. Iedzīvotāju iesniegumi Veselības inspekcijā tiek izskatīti bez maksas. Inspekcijas informatīvais tālrunis ir 67081600.
Avots: Veselības inspekcija
Kāds ir sūdzību un pretenziju iesniegšanas termiņš?
Atbilstoši Pacientu tiesību likuma 18. panta 3. punktam persona ir tiesīga iesniegt sūdzību par ģimenes vai cita ārsta kļūdām un neatbilstošo apkalpošanu Veselības inspekcijā normatīvajos aktos noteikto un nepieciešamo darbību veikšanai ne vēlāk kā divu gadu laikā no tiesību vai interešu aizskāruma dienas.
Avots: Veselības inspekcija
