Kāds aizkrauklietis, kurš savu uzvārdu avīzē lūdz neminēt, vēstulē redakcijai raksta, ka Aizkraukles ātrajā palīdzībā viņam laikus netika sniegta palīdzība.
Kāds aizkrauklietis, kurš savu uzvārdu avīzē lūdz neminēt, vēstulē redakcijai raksta, ka Aizkraukles ātrajā palīdzībā viņam laikus netika sniegta palīdzība.
“27. oktobrī pirmo reizi dzīvē nācās meklēt medicīnisko palīdzību Aizkraukles slimnīcas ātrajā palīdzībā. Man sākās alerģija — pietūka rīkles gļotāda, un bija ļoti apgrūtināta elpošana. Uz slimnīcu mani atveda krustdēls. Ātrās palīdzības pagaidu uzņemšanas telpā bija dažas medicīnas māsiņas. Es cīnījos ar elpas trūkumu, parunāt vairs lāga nevarēju. Laiks gāja, palīdzība netika sniegta. Paldies krustdēlam, kurš, to redzot, piespieda medicīnisko personālu nodarboties ar to, ar ko viņiem jānodarbojas — sniegt palīdzību un glābt cilvēka dzīvību. Paldies mediķiem, kuri mani izglāba!”.
“Staburags” sazinājās ar ātrās palīdzības darbiniekiem un noskaidroja, ka pacients ievests pulksten 9.10, izdarītas visas nepieciešamās injekcijas un jau pulksten 9.20 viņš ievietots slimnīcas terapijas nodaļā.
Skaidro Aizkraukles slimnīcas ātrās palīdzības vecākā feldšere Sandra Erta:
— Slimniekam palīdzību sniedza feldšeres Valentīna Smete un Sandra Alekna. Todien dežurējošā ārste bija Anda Šurpicka, kura slimnieku izmeklēja. Ja kādreiz ātrajā palīdzībā dežūrārsts momentā neierodas, tas nozīmē, ka slimnīcas nodaļā ir kritiska situācija, un ātrajā palīdzībā slimniekam palīdzību sniedz feldšere. Tā tas bija arī šajā gadījumā, jo alerģijas lēkmes novēršana sākas jau ātrajā palīdzībā, un turpmāko aprūpi pacients saņēma terapijas nodaļā. Slimnieks tās pašas dienas pievakarē no slimnīcas devās mājās.
Šāda vēstule ir apvainojums mediķiem, kuri darīja visu, kas jādara. Slimnieka krustdēlu palūdza no telpas iziet, jo viņš traucēja. Patlaban, kad ātro palīdzību remontē, strādājam mazās telpās, kur slimnieku tuviniekiem diemžēl nav vietas.
Notikušo komentē arī ārste Anda Šurpicka:
— Es pacientu izmeklēju jau uzņemšanas nodaļā, kur viņam sniedza pirmo palīdzību. 9.20 ievietojām vienīgajā brīvajā gultā terapijas nodaļas 3. palātā. Viņa krustdēls personālu uzraudzīja un mudināja rīkoties ātrāk, bet mēs arī bez viņa komandām to darījām, jo savus pienākumus zinām. Slimnieka veselība līdz dienas beigām uzlabojās, lēkme bija novērsta, un es viņu izrakstīju mājās. Manuprāt, mediķi pacienta labā darīja visu, kas darāms, jo alerģijas lēkmes laikā nedrīkst vilcināties. Ja mēs strādātu nekvalitatīvi, slimnieks jau tajā pašā dienā nebūtu atveseļojies.
