Četros gados, kopš darbojas 8. Saeima, nebija nācies uzzināt tik daudz dažādu solījumu kā pēdējā laikā, īpaši sociālajā jomā.
Četros gados, kopš darbojas 8. Saeima, nebija nācies uzzināt tik daudz dažādu solījumu kā pēdējā laikā, īpaši sociālajā jomā. Un tas arī saprotams, jo šī sfēra aptver visplašākos iedzīvotāju slāņus, arī potenciālos balsotājus.
Jaunākais ir Labklājības ministrijas solījums no 2008. gada visu skolēnu vecumā no 7 līdz 12 gadiem vecākiem neatkarīgi no viņu materiālās situētības pie augusta ģimenes pabalsta piešķirt papildu pabalstu bērnu sagatavošanai skolai. Tas būtu no 20 līdz 50 latu liels atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Valstij šīm nolūkam “jāatrod” 3,8 — 9,6 miljonus latu.
Protams, jauki, ka arī valsts, ne tikai pašvaldības, sapratusi, cik dārgi vecākiem izmaksā sagādāt visu skolai nepieciešamo. Taču ne jau visiem vecākiem. Man šī vienlīdzīgā pabalstu dalīšana atgādina sociālisma galveno principu: visiem vienādi! Arī miljonāriem, kuriem šo pārdesmit latu nepietiktu pat vienām pusdienām. Un kā tad tiem bērniem, kuri mācās vidusskolā? Viņiem nav ne apģērbs, ne grāmatas jāpērk? Nevajag ne rakstāmos, ne klades?
Pabalstu saņemtu arī tie vecāki, kuri naudas izmaksu gaida kā algas dienu, kad varēs nopirkt kārtējo alkohola devu vai cigarešu paku. Jo lielāks pabalsts, jo ilgāk varēs uzdzīvot. Paldies, valsts! Ja jau tādu pabalstu nolemtu maksāt, daudziem tas būtu jādod graudā, proti, jānopērk grāmatas, burtnīcas, rakstāmrīki un skolā bērnam jāizsniedz. Zinu dažas pašvaldības, kurās tā arī dara. Varbūt beidzot varētu atslogot arī mazo skolas bērnu smagās somas, ja viena grāmata paliktu skolā, bet otra būtu mājās.
“Staburags” jau pāris gadu organizē akciju “Pirmā skolas diena”, dāvinot mācībām nepieciešamo visu Aizkraukles rajona pašvaldību mazturīgo ģimeņu pirmklasniekiem. Ja valdība apstiprinās Labklājības ministrijas ieceri, nāksies izdomāt ko citu. Taču… valdība pēc trijiem mēnešiem jau būs cita, un neviens šobrīd nevar apgalvot, ka viss pirms vēlēšanām sasolītais patiesi tiks izpildīts.
