No 2004. gada 1. janvāra garantētais minimālais ienākums (GMI) būs 18 latu pašreizējo 15 latu vietā. Ministru kabinets atbalstījis tā paaugstināšanu.
No 2004. gada 1. janvāra garantētais minimālais ienākums (GMI) būs 18 latu pašreizējo 15 latu vietā. Ministru kabinets atbalstījis tā paaugstināšanu.
Pēc Labklājības ministrijas (LM) datiem, Latvijā, piemēram, septembrī visu veidu pašvaldību sociālās palīdzības pabalstiem izlietoti 1,05 miljoni latu, no kuriem tikai 21 procents izmaksāts GMI pabalstiem. Šī pabalsta saņēmēji ir tikai 27 procenti no visiem pašvaldību pabalstu saņēmējiem.
Pašvaldības izmaksā vēl arī vienreizējos pabalstus ārkārtas situācijās un dzīvokļa pabalstus. Visus citus pabalstus pašvaldības saskaņā ar likumu drīkst piešķirt tikai pēc tam, kad ar GMI pabalstu nodrošināti visi iedzīvotāji, kam bija tiesības to saņemt un kas to pieprasījuši. Taču pašvaldības izlietojušas tikai 52,7% procentus no visiem līdzekļiem.
Dati liecina, ka ne saņēmēju skaita, ne izlietoto līdzekļu ziņā GMI pabalsts vēl nav izveidojies par galveno pašvaldību sociālo pabalstu, lai gan tas vērsts tieši vistrūcīgāko cilvēku dzīves uzlabošanai.
Pašvaldībām ir tiesības arī paaugstināt GMI līmeni saviem iedzīvotājiem. No 546 pašvaldībām šādu iespēju izmantojušas tikai 17, savukārt desmit no tām GMI noteikušas 21 lata apmērā.
Pašvaldības var nodrošināt GMI pabalstu saviem vistrūcīgākajiem cilvēkiem un ģimenēm ne tikai skaidras naudas izmaksās, bet arī pakalpojumu veidā — piešķirot brīvpusdienas, iegādājoties mācību līdzekļus, apmaksājot komunālos pakalpojumus un nodrošinot malku.
Lai trūcīgais saņemtu šo pabalstu, ar viņu slēdz vienošanos par līdzdalības pasākumiem — jāmeklē darbs, jāpārkvalificējas, jāpiedalās sabiedriskajos darbos, jāreģistrējas nodarbinātības dienestā, kā arī jāatsakās no psihoaktīvo vielu lietošanas, ja viņam ir tāda problēma.
Pēc LM datiem, pašvaldību sociālie darbinieki vienošanos par līdzdarbību slēguši tikai ar 45,5 procentiem to ģimeņu, kurām piešķirts GMI pabalsts.
