Kokneses pagasta “Būnīšos” šogad notika īpašas Jāņu mācības. Par Jāņu svinēšanu un šīs dienas rituāliem stāstīja folkloras kopas “Tīne” vadītāja Ingūna Žogota.
Kokneses pagasta “Būnīšos” šogad notika īpašas Jāņu mācības. Par Jāņu svinēšanu un šīs dienas rituāliem stāstīja folkloras kopas “Tīne” vadītāja Ingūna Žogota. Ciemiņus uzņēma un ar pašas sieto sieru cienāja “Būnīšu” saimniece Elga Grigāne.
Līgot sāk folkloristi
Koknesē Jāņudienas tradīcijas pamazām atdzima astoņdesmito gadu beigās, kad uz šo pusi dzīvot pārcēlās Ingūna Žogota un izveidoja te folkloras kopu. Šajos gados viņa vasaras saulgriežu ieražas mācījusi citiem, un nu daudzi koknesieši līgojot ievēro vairākus rituālus, lai svētītu gaismu un sauli.
“Jaukākie Jāņi, ko atceros, bija 1982. gadā Drustos. Toreiz darbojos folkloras kopā “Budēļi”. Tās vadītājs Drustos bija atguvis tēva mājas. Tur arī pamazām sākām “atmodināt” Jāņu tradīcijas — ar dziesmām, rotaļām, dažādiem rituāliem un aplīgošanu,” atceras Ingūna Žogota.
Gatavošanās vēl interesantāka
Daudz interesanta no Ingūnas pārņēmusi koknesiete Elga Grigāne, kura nu jau divpadsmit gadu dzied “Tīnē”:
— Gatavošanās līgošanai ir pat aizraujošāka nekā pati svinēšana. Nedēļu pirms Jāņiem sākas lielie tīrīšanas un kopšanas darbi mājās un pagalmā. Liels notikums ir braukšana pēc meijām un ozolu zariem. Lasot jāņuzāles, vienmēr var savākt arī zālītes tējām. Jāņuzāļu vajag daudz, jo ziedu vainagi jāpin ne tikai līgotājiem, bet arī gotiņām kūtī, lai viņas būtu pienīgākas. Pinam dziedādamas.
Saulei, gaismai un veselībai
— Mājas pagalmā vienmēr ierīkojam trīs vārtus — pa vieniem nāk ciemiņi, pa otriem saule riet, trešajos — aust. Vārtos var iekārt arī zāļu vainagu, caur kuru skatīties rietošajā saulē. Kad saule norietējusi, ap desmitiem vakarā parasti iededzam Jāņu uguni. Bet nakts tumšākajā laikā — apmēram stundu pēc pusnakts — no kalna laižam saules ratu. Tas var būt jebkurš ritenis, notīts ar salmiem, lai var aizdedzināt. Tas par godu saulei un gaismai. Pēc tam jāiet upē peldēties, vislabāk kailiem. Esam arī tā darījuši.
Kārtīga saimniece pie visām durvīm piesprauž pīlādža zaru un uzvelk lietuvēna krustu, lai ļaunie gari netiek mājā un kūtī.
“Būnīšos” vēl nevieni Jāņi nav aizvadīti bez saimnieces sietā siera. Arī Jāņu mācībās Grigānes kundze rādīja, kā tas darāms. Lai siers labāk izdotos, sabraukušie jāņabērni dziedāja: “Jāņu māte sieru sēja deviņiem stūrīšiem”.
“Man sieru siet iemācīja vecāmāte. Viņa gatavo rituli vienmēr ierīvēja ar sāli, tas iesūcās un sieru it kā iekonservēja. Tas svaigs glabājās visu vasaru. Sieru gatavoju pēc viņas receptes, un iesālīts tas ir vislabākā uzkoda pie alus,” saka Elga Grigāne.
