Nelegālā alkohola radītais posts Preiļu rajonā pēdējās nedēļās aizēnojis visus citus notikumus.
Nelegālā alkohola radītais posts Preiļu rajonā pēdējās nedēļās aizēnojis visus citus notikumus. Par to vien runā ne tikai plašsaziņas līdzekļos, bet arī autobusos, saviesīgās kompānijās, uz ielas satiekoties. Viedokļi ir visdažādākie — no patiesas līdzjušanas cietušajiem “nabadziņiem” līdz nežēlīgam kategoriskumam: “Lai visi tie plenči apmirst! Būs valstij mazāk problēmu.”
Bet ko tad īsti darīt? Policija var “aizklapēt točku” vienā vietā, taču pēc brīža tās saimnieki sāks rosīties citā. Tāda donkihotiska cīņa ar vējdzirnavām vien iznāk. Jo pieprasījums nemazinās, dzērāju mazāk nepaliek. Un ko ar viņiem iesākt? Ģimenes ir bezspēcīgas, pašvaldības arī, paši dzērāji sevi par tādiem neuzskata.
Uz dzērāju nedienu fona pat it kā nepamanīts palicis kāds vēl satraucošāks fakts — ļoti bīstamas narkotiskās vielas, sauktas par “balto ķīnieti”, konfiscēšana kādā Rīgas dzīvoklī. Stāsta, ka atkarība no tās rodas jau no vienas devas, bet iedarbība ir tūkstošiem reižu spēcīgāka nekā heroīnam vai morfijam.
Vakar valdība apstiprināja Labklājības ministrijas izstrādātos noteikumus par kārtību, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgās personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Noteikumos paredzēts, ka no nākamā gada par valsts līdzekļiem ārstēs arī atkarīgos pieaugušos, jo pašlaik valsts finansē tikai no narkotiskajām, toksiskajām un citām apreibinošajām vielām atkarīgo bērnu sociālo rehabilitāciju.
Smieklīgi mazs ir vienīgi paredzētais skaits — 30 cilvēku… Iznāk pa vienam “izredzētajam” no katra rajona un vēl daži rīdzinieki. Tādos tempos mēs pat pēc tūkstoš gadiem neizārstēsim ne savus narkomānus, ne toksikomānus, ne dzērājus. Piekrītu, valstij tas izmaksā dārgi, taču ko tad darīt ar šiem cilvēkiem, kuri tomēr ir mūsu sabiedrības locekļi? “Norakstīt”, izlikties neredzam, gaidīt, kamēr pārdozē vai nodzeras? Varbūt atcerēsimies “slaveno” Staļina teicienu: “Ir cilvēks, ir problēma, nav cilvēka — nav problēmas”?
