Sestdien Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedos” notika gadskārtējā Jēkabdienas svinēšana un amatnieku svētki, lai atcerētos šīs sētas saimnieka Jēkaba Danenfelda 150 gadu jubileju.
Sestdien Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedos” notika gadskārtējā Jēkabdienas svinēšana un amatnieku svētki, lai atcerētos šīs sētas saimnieka Jēkaba Danenfelda 150 gadu jubileju. Pasākumā tikās dzimtas pēcnācēji, interesantus darinājumus pārdeva amatnieki, un savā 11. salidojumā no visas Latvijas pulcējās Latviešu biedrību savienības pārstāvji.
Jēkabdienas svinēšana “Kalna Ziedos” un amatnieku svētki jau kļuvuši par tradīciju. Šo seno lauku sētu Aizkraukles pilsētai savulaik uzdāvināja tās pēdējā īpašniece Vilhelmīne Vabule — Jēkaba Danenfelda mazmeitas Zentas Oses tēva Jāņa Pandera māsa. Viņas vēlme bijusi, lai šajā vietā būtu muzejs. Tā “Kalna Ziedi” gadu gaitā ir kļuvuši par ievērojamu kultūras centru.
Sestdien jau pāris stundu pirms svētku atklāšanas “Kalna Ziedu” plašajā sētā ieradās pirmie ciemiņi. Viņus, tautastērpos ģērbušās, laipni sagaidīja muzeja direktore Dzintra Cepure un pārējās darbinieces.
Atgriešanās bērnībā
Lai kavētos atmiņās pie Jēkaba Danenfelda (1856.—1921.), viņa sievas Paulīnes (1870.—1910.) un citu mūžībā aizgājušo radu kapu kopiņām, tālāk dzīvojošie dzimtas pēcnācēji vispirms aizbrauca uz Aizkraukles kapsētu.
Danenfeldu uzvārda šodien vairs nav nevienam Jēkaba un Paulīnes pēcnācējam, jo viņiem pašiem bija divas meitas: Paulīne, kura apprecējās ar Jāni Vītoliņu, un Zelma — viņa kļuva par iegātņa Jāņa Pandera sievu. Tagad ir tikai šo divu dzimtu atvases.
— Jūtos kā atgriezusies bērnībā, — aizkustinājuma asarām acīs teica Jēkaba Danenfelda mazmeita Zenta Ose.
Viņai ir 80 gadu, un sirmā kundze dzīvo Tukuma rajona Smārdes pagastā. Viņai mūžs bijis pārdzīvojumiem bagāts. Jau esot cienījamos gados, Zentas kundze pēc 52 šķiršanās gadiem satikusi savu jaunības mīlestību, un viņi kopā nodzīvojuši sešus laimīgus gadus.
— Tomēr Aizkraukle man ir skaistākā vieta pasaulē. Esmu dzimusi vecajā pagastmājā, kur vēlāk bija kolhoza kantoris. Mans tēvs Jānis Panders toreiz bija pagasta sekretārs, mēs bieži viesojāmies “Kalna Ziedos”. Atceros, ka pusi mājas kādu laiku apdzīvoja rentnieks, bet mēs, bērni, priecājāmies par Daugavu, kura klusi plūda ielejā. Mājas toreiz bija augstu kalnā, un līdz upes krastam zaļoja skaista, lēzena nogāze, — atceras sirmā kundze. Ar viņu kopā sestdien bija mazmeita un divi mazmazbērni.
Māršavu dzimtas atvase
Turpat Smārdes pagastā dzīvo arī Zentas kundzes māsīca Milda Reķe, kurai ir 76 gadi. Abu kundžu tēvi bijuši brālēni. Mildas kundze ir Māršavu dzimtas atvase, arī šī dzimta ir plaši pazīstama Aizkraukles pagastā.
— Mans mūžs nav no vieglajiem, jo daudzus gadus kolhozā slaucu govis. Sendienās Jānis Māršavs arī gribējis nopirkt “Kalna Ziedus”, bet pietrūcis naudas. Tāpēc māja tikusi Danenfeldiem.
Man ir trīs bērni un četri mazmazbērni. Ar Aizkraukli saistās mana gan grūtā, bet reizē arī bezrūpīgā bērnība. Tēvs bija zemkopis, tāpēc arī man tuva zeme un ļaudis, kuri zemi ciena, — teic Mildas kundze.
Vītoliņi jau kā aizkrauklieši
Jēkaba Danenfelda meita Paulīne (1904.—1986.) precējusies ar Henrihu Vītoliņu (1896.—1973.), un viņu dēls Jānis Vītoliņš (1937.—2000.) — tautā iemīļots aktieris — ir Jēkaba Danenfelda mazdēls. Viņam ar kundzi Ludmilu ir četri bērni un trīs mazbērni.
Aizkrauklē Vītoliņu ģimene atguvusi mantojumā “Maurēnu” mājas, kur tagad vasarās dzīvo.
Dzimtas kopāsanākšanā ar Ludmilas kundzi pa senču takām staigāja meita Līna un dēls Zemgus ar draudzeni Lieni un jauno Vītoliņu māsīca Late.
Katram sava laimes zīme
Kamēr Jēkaba un Paulīnes Danenfeldu pēcnācēji kavējās atmiņās, muzeja dārzā tirgojās amatnieki. Viņu gan bija diezgan maz. Īpašu interesi visos izraisīja Jānis Neimanis no Vecpiebalgas. Viņš demonstrēja un pārdeva kokā grieztas latviešu tautas rakstu zīmes. Katrs varēja atrast sev piemērotāko zīmi, piemēram, Saules koku, Laimas krustu, Dieva zīmi, Jumīti, Mājas sarga zīmi un daudzas citas.
Neimaņa kungs tās gatavo no bērza, apses, pīlādža un ozola koka.
Meita iet tēva pēdās
Jaunjelgavietis Pēteris Graudulis ap sevi pulcināja koka darbu mākslas cienītājus. Kā vienmēr, mākslinieks lepojās ar sienas dekoriem un svečturiem.
Pirmo reizi šādā amatnieku tirdziņā piedalījās arī Grauduļa kunga meita Kristīne ar saviem zīmējumiem. Kristīne mācās Rīgas Dizaina mākslas vidusskolas 2. kursā. Zīmēšanas talants un pacietība radīt mākslas darbus viņai no tēva — tā domā Kristīne.
Tirdziņā savus skaistos darinājumus demonstrēja arī Aizkraukles mākslas skolas mākslinieces Inta Bodrova un Ināra Zenfa.
Katrs ko gūst
Svētku dalībniekus iepriecināja arī vairāki gleznotāji no Secē notiekošā plenēra dalībniekiem. Muzeja aku zīmēja gleznotāja Laine Kainaize, bet skaisto pagalmu krāsās iemūžināja Raitis Junkers un Edmunds Lūcis.
Savus keramikas darbus, cepli atverot, viesiem rādīja māksliniece Zanda Grigāne. Diemžēl dažus no tiem vajadzēja arī saplēst.
Aizkraukliešus svētkos ar asprātīgām, bet īsām runām sveica Latviešu biedrību vadītāji no visas Latvijas, skanēja arī skaistās latgaliešu melodijas.
Zem kuplajiem ābeļu zariem viesi nobaudīja tradicionālo Jēkabdienas maltīti — miežu putraimu biezputru ar kartupeļiem un paniņām.
Piedaloties šajos svētkos, katrs ko guva — satika vecos un iepazinās ar jauniem draugiem, kā arī pārliecinājās, ka Latvijā ir ļoti skaista senču sēta “Kalna Ziedi”, kuras “mantu apcirkņos” glabājas daudz vēstures dārgumu.
