Latviešu gadskārtā 23. aprīlis ir Jurģa jeb Ūsiņa diena. Tā iezīmē pavasara beigas un vasaras sākumu.
Latviešu gadskārtā 23. aprīlis ir Jurģa jeb Ūsiņa diena. Tā iezīmē pavasara beigas un vasaras sākumu.
Šo dienu sauc arī par Jurģiem, Zirgu vai Zirgu Ūsiņu. Ūsiņi ir pirmā lauku darbu, sējas, pieguļas un ganu diena. Tāpēc šīs dienas rītā agri jāceļas. Tas īpaši jāievēro saimniecei un saimniekam.
Ūsiņa dienā vēl daudzviet vīrieši kauj gaili — zirgu upuram, sievietes — vistu ziedam par govs laidaru.
Ūsiņos pirmo reizi ganos laiž govis. Pirms izlaišanas saimniece apstaigā kūti un pasniedz telītēm pa rudzu maizes šķēlei ar ķiplokiem vai sīpoliem. Šis gardums padara lopus mierīgākus un pasargā no slimībām.
Juris ir ganu un ganāmpulka patrons. Šī diena saistīta arī ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu. Ja ar iepriekšējo saimnieku noslēgtais līgums beidzās, kalpi brauca pie jauniem.
1912. gada izdevumā “Sadzīve” rakstīts par kalpu līgšanu Vallē. Kalpi prasīja šādas algas: puisis visam gadam — no 130 līdz 150 rubļiem, puspuiši — no 75 līdz 90, meitas — no 55 līdz 70, gani — no 40 līdz 50 rubļiem.
Saimnieki solīja: puišiem visam gadam — no 105 līdz 120 rubļiem, uz laiku no 23. aprīļa līdz 10. novembrim — no 75 līdz 85, puspuišiem — no 55 līdz 70 rubļiem, meitām — no 50 līdz 55, ganiem līdz skolas laikam — no 35 līdz 40 rubļiem.
Ar salīgtajiem kalpiem saimnieks dzēra magaričas. Magariču sekas — septiņus apsalušus cilvēkus bija iespējams aizgādāt uz mājām tikai ar citu palīdzību.
Ar Jurģiem saistītas arī rumulēšanās tradīcijas — aplaistīšanās ar ūdeni par godu kāda darba sākumam.
Pēc rumulēšanās sākās mielasts. Ēda gaili, vistas, skābus kāpostus ar putraimiem, vārītas olas, plāceņus, burkānus, sviestu, pienu, dzēra Ūsiņa alu. Ja šajā dienā uz galda bija gaļa, tad tā būs visu gadu.
Dzintra Zommere Vallē
***
Ūsiņa dienas ticējumi
* Jurģa dienā nedrīkst muti mazgāt, tad vasaru neiedegt.
* Lai lopiem labi klātos, Jurģa dienā ietur maltīti ar cietām olām, gaļu un alu.
* Jurģu dienā nedrīkst ne uguni, ne ūdeni, ne arī ko citu svešiem dot, lai pasargātos no ļauna.
* Jurģa dienā nedrīkst galvu sukāt, lai vilki nekostu lopus.
