“Selver” gūstā
Ja kādam pazudusi sieva, es zinu, kur viņu meklēt — veikalā ”Selver”! Manējā tur “ganās” katru dienu. Sakarā ar veikala slēgšanu pārtikas un sadzīves precēm tur ir lielas atlaides. Nu tad manējā tagad stiepj mājās, cik vien var panest — brīžiem man liekas, ka viņa visu mūžu dzīvojusi pusbadā. Citos veikalos taču var nopirkt gandrīz to pašu un pat lētāk. Bet nē — viņai jāskrien uz “Selver”, jo visi tā dara! Citādi pazudīšot no “aprites”. Darbā tagad ik rītu katra stāstot, ko iepriekšējā dienā “Selver” nopirkusi.
Pirmā atlaižu diena bija vistrakākā. Tur noteikti varēja uzņemt masu skatus filmai “Gatavošanās karam”. Izabella mājās atgriezās ap desmitiem vakarā ar diviem 150 litru tilpuma atkritumu maisiem, kurus bija “pielādējusi” ar tualetes papīru, virtuves dvieļiem un gaisa atsvaidzinātājiem. Vai mums to visu vajag? Izabella manas iebildes ignorē un priecājas, ka Ziemassvētkiem būšot dāvanas. Tad jau labāk lai dāvina man tradicionālās zeķes. Kam man tualetes papīrs?
Indriķis
Andrītis klāt gan!
Nu redz, man bija taisnība — Šķēle pavisam no politikas neaizies. Kaut Indriķis borēja: viņš ir prom un vairs nenāks. Es jau toreiz teicu, ka tajā vīrietī ir kaut kas no nemirstīgā Kaščeja, Viņš ir kā pasaku pūķis — vienu galvu nocērt, divas ataug! Man jau patīk, ka smuki vīrieši ir politikā. Ja nav citas jēgas, tad vismaz ir, kur skatu piesiet! Bet Kristiāna gan viņu nodzinusi! Pavisam sirms palicis. Tā iet, kad jaunu sievu apņem. Varbūt tāpēc arī grib atpakaļ uz savu partiju un Saeimu. Tomēr mierīgāk. Un tā Starptautiskā valūtas fonda aizdotā nauda arī droši vien vilina kā baldriāns runci. Varbūt atkal kaut ko savam biznesam varēs sakombinēt. Viņš taču ir gudrs!
Izabella