Koknesē uz bērnu un jauniešu folkloras festivālu “Pulkā eimu, pulkā teku” sabrauca vairāk nekā 800 folkloristu no 57 folkloras kopām. Tās pārstāv visus Latvijas novadus.
Koknesē uz bērnu un jauniešu folkloras festivālu “Pulkā eimu, pulkā teku” sabrauca vairāk nekā 800 folkloristu no 57 folkloras kopām. Tās pārstāv visus Latvijas novadus.
Festivāls “Pulkā eimu, pulkā teku” notiek jau divdesmit gadu — katru gadu citā vietā. Šogad uzņemt viesus kārta koknesiešiem. Kokneses folkloras kopa “Tīne” no Aizkraukles rajona bija vienīgā.
Svētku galvenā režisore Māra Mellēna, kuru ik pa brīdim varēja sastapt citā pasākuma norises vietā, saka: “Šogad mūsu interešu lokā ir gani, ganos iešana, ganu dziesmas, rotaļas, dažādi interesanti notikumi saistībā ar lopiem.”
Kā jau mājiniekiem, koknesiešiem darba pilnas rokas — jāsagaida viesi, jāierāda apmešanās vietas, jo festivāls notiek divas dienas, un ar dziesmām jāpavada pirmajā festivāla pasākumā — ganu takā. Vairāk nekā divas stundas Kokneses parku piepildīja ganu bērnu un jauniešu saucieni, ūjināšana, svilpes un stabules.
Ganiņš pavada garu, bet interesantu darba dienu, izjūt dažādus laika apstākļus, ierauga uzziedam pirmās puķes, klausās putnu dziesmās. Rūpējoties par lopiem, mazais uzraugs paspēj gan stabules izgatavot, gan klūgu groziņu nopīt, kā arī sacensties dziedāšanā ar kaimiņu ganiem.
Ganu takā Kokneses parkā lieli un mazi folkloras kopu dalībnieki varēja iepazīt visus ganu dzīves jaukumus. Skopie saules stari mijās ar spēcīgām, bet īsām lietus šaltīm. Taču tas īpaši netraucēja piedzīvot daudz ko interesantu. Koknesietis Mihails Strežs mācīja bērniem pīt klūgu grozus, Zanda Grigāne kopā ar festivāla dalībniekiem no māla veidoja lielo debesu bļodu, klintainietis Valdis Mičulis rādīja, kā stabules griežamas.
Pēc pāris kilometru garās ganu takas dažas stundas bija atvēlētas mēģinājumiem un atpūtai. Pēcpusdienā parkā turpinājās spēles un rotaļas, bet vakarā — jauniešu koncerts un dejas.
Šodien festivāla dalībnieki cēlušies jau piecos no rīta, lai pie Daugavas sagaidītu saules lēktu. Pēc brokastīm turpinās ganu dziesmu skandēšana, spēles, rotaļas un atkal koncerti.
Folkloras kopu dalībnieki dziesmās, dejās un rotaļās vēsta mums par pagātni, senajām ieražām un darbiem. Tāpēc kopu vadītāji un arī to dalībnieki ir vispusīgi izglītoti, labi zina vēsturi, tradīcijas, dzied un dejo. Tikai žēl, ka bērnu un jauniešu interese par šīm lietām nav pārāk noturīga. Piemēram, Kokneses “Tīnē” daļa dalībnieku mainās katru gadu, jo bērniem gribas izmēģināt visu — dejot, dziedāt, apmeklēt dažādus pulciņus. Tomēr, redzot kuplo festivāla dalībnieku pulku un aizrautību, ar kādu visi iesaistījās nodarbībās, var cerēt, ka sentēvu tradīcijas neaizmirsīsies.
