Šogad martā nodibināta Latvijas osteoporozes pacientu un invalīdu asociācija. Tās darbības mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību Latvijā izplatītai kaulu sistēmas slimībai — osteoporozei — un tās profilaksei.
Šogad martā nodibināta Latvijas osteoporozes pacientu un invalīdu asociācija (LOPIA). Tās darbības mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību Latvijā izplatītai kaulu sistēmas slimībai — osteoporozei — un tās profilaksei.
Otrā problēma pasaulē
Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, osteoporoze ir otra izplatītākā veselības aprūpes problēma visā pasaulē: osteoporoze ir 75 miljoniem cilvēku Eiropā, ASV, Japānā. Speciālisti lēš, ka Latvijā ar osteoporozi slimo 160 000 sieviešu vecumā no 45 līdz 80 (un vairāk) gadiem.
Osteoporoze ir kaulu sistēmas slimība, kuras rezultātā kauli kļūst poraini un dobumaini — kaulaudu masa ievērojami samazinās, kauli kļūst trausli un viegli lūst. Visbiežāk lūst rokas apakšdelms, ciskas kaula kakliņš (gūžas lūzums) un mugurkaula skriemeļi. Osteoporozi mēdz dēvēt par “klusējošo epidēmiju”, jo slimība lielākoties norit bez simptomiem, bet mediķu aprūpē cilvēki visbiežāk nonāk jau ar lūzumiem.
Apdraud sievietes
Osteoporozi izraisa galvenokārt dzimumhormonu deficīts organismā, šī slimība apdraud visus cilvēkus, taču lielākā riska grupa ir sievietes pēc menopauzes (pēc 45—50 gadu vecuma). Starptautiskā osteoporozes fonda (IOF) veiktie pētījumi liecina, ka osteoporoze skar 30% sieviešu vecumā pēc 50 gadiem, pie tam vienai no trijām sievietēm vecumā virs 50 gadiem ir osteoporotisks muguras skriemeļu kompresijas lūzums, vienai no sešām ir gūžas lūzums. Sievietes risks ciest no osteoporotiska lūzuma ir lielāks nekā krūšu, olnīcu un dzemdes vēža risks.
Osteoporozes smagākās sekas ir gūžas kaula kakliņa lūzums, kas cilvēku padara par invalīdu visam mūžam, jo cilvēks vairs nespēj staigāt. Tādējādi 30% osteoporozes slimnieku pēc gūžas lūzuma ikdienā kļūst atkarīgi no līdzcilvēku palīdzības, 50% nespēj staigāt bez citu atbalsta, 50% ir nolemti sociālās situācijas pasliktinājumam. 80% no IOF aptaujātajām osteoporozes pacientēm apgalvo, ka labāk būtu mirušas nekā cietušas no gūžas kaula kakliņa lūzuma, jo osteoporotiskie lūzumi kaulu bojājumu un nervu saspiešanas dēļ izraisa lielas sāpes.
Palielinās mirstība
Osteoporozes radīto komplikāciju dēļ nāves gadījumu skaits ir pat lielāks nekā audzēju dēļ: sievietes 8—22% gūžas lūzumu gadījumu mirst pirmajos 6—12 mēnešos pēc lūzuma, vīriešu mirstība šādos gadījumos ir vēl augstāka — mirst 33% vīriešu. Savukārt mugurkaula skriemeļu lūzumi palielina mirstību divas reizes. Pacienti mirst no ilgstoša gultas režīma izraisītajām komplikācijām: galvenokārt no pneimonijas un izgulējumiem. Cilvēkam ilgstoši esot guļus, saasinās arī visas hroniskās vainas, īpaši sirds un plaušu slimības.
Ja pacientam jau ir kāds osteoporotisks lūzums un viņam nesniedz atbilstošu terapiju, ir ļoti liela iespēja, ka jau drīzumā būs vēl kāds lūzums. IOF novērojums, kurā bija iekļautas 1039 pacientes ar osteoporozi pēc 55 gadu vecuma, apliecināja, ka 89% šo sieviešu novērots atkārtots lūzums.
Ar kalciju neārstē
Maldīgs ir priekšstats, ka osteoporozi var ārstēt ar kalcija preparātiem. Jaunākie pētījumi liecina, ka kalcija preparāti un D vitamīns ir labi profilakses līdzekļi, taču slimības gadījumā tie nepalīdz. Arī hormonus aizvietojošā terapija (HAT), kas osteoporozes atvairīšanai jālieto vismaz 5 gadus, osteoporozi neārstē, vien neļauj tai attīstīties.
Patlaban Latvijā ir jaunākās paaudzes medikamenti, kuru lietošana pacientiem ir ļoti ērta — tablete jāiedzer tikai vienu reizi nedēļā.
Valsts atmaksā protezēšanu
Sarežģītākajos gadījumos, kad pacients gūžas lūzuma dēļ zaudējis spēju staigāt, Latvijā valsts sedz protezēšanas izdevumus. Šāda plānveida operācija vienam pacientam, ieskaitot izmaksas par protēzi, anestēziju, kā arī izmaksas par 20 dienām, kas jāpavada slimnīcā, maksā Ls 570. Taču protezēšana nepasargā no osteoporozes tālākas attīstības: ja pacients nesaņem atbilstošu medikamentozo terapiju, patoloģiskās izmaiņas kaulos turpinās, joprojām slimniekam ir augsts atkārtotu lūzumu risks, pēc noteikta laika protēze zaudē savus atbalsta punktus, un pacients atkal ir saistīts pie gultas.
Diemžēl valsts joprojām nekompensē nevienu medikamentu osteoporozes ārstēšanai. Labklājības ministrija, pamatojot ar nepietiekamo finansējumu, svītrojusi osteoporozi no kompensācijai paredzēto diagnožu saraksta. Latvijā joprojām gan par diagnostiskajiem izmeklējumiem, gan par medikamentiem pacientam pilnībā jāmaksā pašam.
