Senie acteki uzskatīja, ka nešķiramas ir divas lietas — šokolāde un vaniļa. Gadu simteņiem ilgi vaniļu pievienoja saviem tradicionālajiem šokolādes dzērieniem.
Senie acteki uzskatīja, ka nešķiramas ir divas lietas — šokolāde un vaniļa. Gadu simteņiem ilgi vaniļu pievienoja saviem tradicionālajiem šokolādes dzērieniem. Patiesībā vaniļa ir orhideju dzimtas augs, kurš vijas augšup pa citu koku stumbriem un no kura lielajiem dzeltenīgi baltajiem ziediem veidojas 15 līdz 30 centimetru garas pākstis.
Īstā vaniļa ir ļoti reti sastopama, līdz ar to dārga, tāpēc mēģināts to ieaudzēt arī Madagaskarā un Šeišeļu salās, taču šis mēģinājums neizdevās. Vaniļa gan izauga, taču pākstis neveidojās, jo šajā zemeslodes daļā nedzīvo tās bites, kuras vienīgās var apputeksnēt vaniļas ziedus. Tādēļ nācās mēģināt šo brīnišķīgo aromātu un garšu radīt mākslīgā ceļā. Tā tapa vanilīns.
Variācijas par vaniļu
* Vaniļas cukurs sastāv no cukura, kuram pievienoti vismaz 25% īstās vaniļas. Šo cukuru var pazīt pēc brūnganas krāsas, turklāt uz paciņas bieži vien ir uzraksts “Bourbon”.
* Vaniļas ekstrakts ir vaniļas pākšu novilkums alkoholā, kuram reizēm pievienots nedaudz cukura sīrupa.
* Vaniļas cukuru iegūst sintētisku procesu rezultātā, pēc tam samaisa ar pūdercukuru, un tas vienmēr ir sniegbaltā krāsā. Vanilīnam ir uzmācīga smarža un diezgan nepatīkama pēcgarša.
* Vaniļas pākstis pārdod garenos stikla trauciņos. Tās ir tumši brūnas, tievas, mazliet krunkainas, sīkstas un lokanas, ar viegli eļļainu spīdumu. Jo tumšāka krāsa, jo intensīvāks aromāts, kurš atgādina tabaku, savukārt garša ir “mīksta” un salda.
