Līdz 26. aprīlim Valsts probācijas dienests (VPD) visā Latvijā organizē Izlīguma nedēļu. Šajā laikā stāsta par izlīguma iespējām kriminālprocesā un pozitīvu konfliktu risināšanu.
Šonedēļ VPD Aizkraukles teritoriālās struktūrvienības darbinieces tikās ar Aizkraukles profesionālās vidusskolas pirmā kursa audzēkņiem un stāstīja par dienestu un izlīguma būtību, kā arī rādīja videofilmas par izlīguma organizēšanu un Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem. Šodien struktūrvienības darbinieki dosies uz Jēkabpili, kur dalīsies pieredzē ar VPD Jēkabpils teritoriālās struktūrvienības darbiniekiem izlīguma organizēšanā. Par šiem jautājumiem viņi šonedēļ vairāk runās arī ar saviem klientiem.
“Kāds cietušais par nelikumīgu koku izciršanu no apsūdzētās personas pieprasīja mantisko kaitējumu vairāk nekā tūkstoš latu vērtībā, kas bija nesamērīgi liela, jo zaudējumi bija nodarīti par 667 latiem un cietušajam trūka pierādījumu par nodarītā kaitējuma apmēru. Pēc pārrunām, izlīguma sēdes laikā, cietušais tomēr piekrita 700 latu kompensācijai,” stāsta Aizkraukles teritoriālās struktūrvienības vecākā referente Aiva Āboliņa. “Apsūdzētais toreiz cietušā kontā šo naudassummu ieskaitīja pāris dienās, bet tiesājoties paietu daudz ilgāks laiks. Probācijas dienestā par izlīguma procesu nav jāmaksā. Pagājušā gada decembrī sākām un šīgada janvārī pabeidzām divus izlīgumus starp cietušajiem un apsūdzēto personu, kura bija nozagusi dīzeļdegvielu no automašīnām Sērenē un Skrīveros. Viens cietušais pieprasīja tikai mantisko kompensāciju, un apsūdzētais izlīguma laikā to arī samaksāja. Savukārt otrs cietušais vēlējās, lai viņam par zaudēto dienu kompensē darba algu, izdevumus nokļūšanai probācijas dienestā un pāris desmitu latu morālo kompensāciju. Apsūdzētais cietušajam to visu arī samaksāja. Bieži izlīguma laikā apsūdzētā persona arī atvainojas cietušajam. Pozitīvi ir tas, ka abas puses izlīguma sēdes laikā var pieprasīt pārtraukumu, lai apdomātos, nomierinātos, var arī no izlīguma procesa atteikties. Izlīguma laikā abas puses stāsta par savām izjūtām, pārdzīvoto, mēģina mazināt nodarīto ļaunumu un vienojas, ja tas ir iespējams, par savstarpēju pieņemamu un taisnīgu risinājumu. Izlīgums īpaši audzinošs ir nepilngadīgajiem. Ja tiesa nepilngadīgajam piespriež atlīdzināt cietušajam mantisko kaitējumu, visbiežāk to samaksā vecāki, taču tas nav audzinoši. Jaunietis neapzinās izdarītā sekas, bet, ja viņš piedalās izlīgumā, cietušais var pieprasīt jaunietim viņa labā veikt kādus praktiskus darbus, un nepilngadīgais nākamreiz padomās, pirms pārkāpt likumu.”
