Olimpiskās spēles subtropos, Ēnu diena Latvijā, Svētā Valentīna diena visā pasaulē — trīs spilgtākie aizvadītās nedēļas notikumi, kas pelēku februāra nedēļu padarīja atšķirīgu no citām.
Ikdienas rutīnā īpaši patīkamu mundrumu radīja pasaules sporta dzīvē lielākais notikums. Šīs spēles man atmiņā paliks galvenokārt kā Putina napoleonisko ambīciju apliecinājums, tās paliks vēsturē kā līdz šim dārgākās un arī pirmās pasaulē ziemas olimpiskās spēles, kas sarīkotas subtropu klimata joslā.
Beidzot arī Latvijas olimpiskā komanda ieguva gaidītās un mums visiem pašapziņas celšanai tik ļoti nepieciešamās medaļas. Ir mums sudrabs, bronza un arī “vissliktākā” — ceturtā vieta. Sadalot iegūtās medaļas uz iedzīvotāju skaitu, Latvija esot trešajā vietā no dalībvalstīm. Tomēr saistībā ar šīm spēlēm nepamet sajūta, ka tās līdz galam nav godīgas. Piemēram, pēkšņa ledus temperatūras maiņa kamaniņu trasē, kas neļauj piemeklēt pareizās slidas, vai neļaušana trenēties starta estakādē skeletonistiem. Varbūt tāpēc dubults prieks par mūsējo uzvarām. Lai gan visās spēlēs piedzīvots zaudējums, novērtējam Latvijas hokeja komandas vīru pašaizliedzīgo sniegumu. Spēlē ar zviedriem vārtos drosmīgi stāvēja “mūsējais” — gandrīz divmetrīgais Kristers Gudļevskis. Puisis ar daudzsološu nākotni hokejā.
Latvijas un Krievijas attiecības izpaudās ne tikai sportā. Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs dalījās pārdomās par to, kas ir “maigā vara”. Viņaprāt, arī mēs, pateicoties māksliniekiem, piemēram, Raimondam Paulam, izpaužam savu “maigo varu” Krievijā. Tā darot jebkura sevi cienoša valsts. Vai var salīdzināt milzu impērijas un mazas valsts potenciālās iespējas un rezultātus šādās izpausmēs? Manuprāt, neizdevusies Vešņakova kunga līdzība. Pagājušājā nedēļā viņš “pa kaklu” dabūja ne vien ar komentāriem par šo joku, bet arī no skandalozā Krievijas politiķa Liberāldemokrātiskās partijas līdera Vladimira Žirinovska. Viņš pieprasa atsaukt Krievijas vēstnieku uz konsultācijām saistībā ar Latvijā plānoto kriminālsoda ieviešanu par padomju okupācijas fakta noliegšanu. Likt vai nelikt cietumā cilvēkus, kuri publiski noliegs Latvijas okupācijas faktu vai, piemēram, attaisnos un slavinās padomju vai nacistu īstenoto agresiju mūsu valstī? Vēsturiskā pieredze liecina, ka ar varu domas nevar grozīt, taču šī situācija ir atšķirīga, un, neapšaubāmi, publiska okupācijas fakta noliegšana nav pieļaujama. Manuprāt, sods par to bija jāparedz pirms krietna laika.
Jaunajai valdībai, kura strādā aptuveni mēnesi, pārāk plašo deklarāciju ar 161 uzdevumu neilgā laikā diez vai izdosies simtprocentīgi izpildīt. Tomēr viens no šīs valdības uzdevumiem, kura sekmīgu izpildi gaida sabiedrība, ir Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana un vainīgo saukšana pie atbildības. Pagaidām saistībā ar šo lietu sodīti tikai divi cilvēki — abi ir glābēji, kuri atļāvušies publiski izteikt savu viedokli par Zolitūdē notikušo traģēdiju. Aizvadītajā nedēļā Ordeņu kapituls saņēmis priekšlikumu apbalvot lielveikala “Maxima” nelaimē bojāgājušos trīs glābējus ar Viestura ordeni, ko var piešķirt arī pēc nāves. Šo ierosinājumu kapituls izskatīs sēdē aprīļa beigās vai maija sākumā. Glābēji zināja, ka strādā paaugstināta riska apstākļos, zināja, ka lielveikala daļēji sagruvušās konstrukcijas ir īpaši bīstamas, tomēr riskēja ar savu dzīvību un glāba lielveikala jumta nogruvumā apraktos cilvēkus. Ne jau viņiem, mirušajiem, vajadzīgi šie ordeņi, bet mums, dzīvajiem, tie būs kā plāksteri traģēdijas radītajām brūcēm, kādam par nelaimi atbildīgajam — arī sirdsapziņai.
Jaunība, mīlestība un trakums iet roku rokā — to aizvadītās nedēļas nogalē apliecināja deviņi drosmīgi jauniešu pāri, kuri kaili nolēca ar gumiju no gaisa trošu vagoniņa Siguldā, tādā veidā svinot Svētā Valentīna dienu. Šāda Visu mīlētāju dienas atzīmēšana notikusi pirmo reizi pasaules vēsturē. Cilvēkiem nereti trūkst izdomas, lai kliedētu garlaicību, lai citādi paskatītos uz dzīvi, lietām, tā vietā izvēloties viegli sasniedzamus un vienkāršus līdzekļus. Biežāk vajadzētu padomāt par to, ka adrenalīnu var gūt arī citādi, nevis lietojot alkoholu vai apšaubāmas vielas, lai apreibinātos.
Pagājušajā nedēļā kādam astoņpadsmitgadīgam jaunietim asu izjūtu meklēšana beidzās traģiski. Jaunietis nomira no legāli nopērkamā narkotisko vielu maisījuma “spaiss” lietošanas, bet divi viņa draugi tika cauri sveikā. Jaunība ir maksimālisma, sevis un savas vietas meklējumu laiks, dzīves posms, kurā atļaujas izdarīt lietas, ko vēlāk nereti nožēlo. Vieglprātīga rotaļāšanās ar savu dzīvību ir pāridarījums tuviniekiem. Tomēr bojāgājušā draugu turpmākā rīcība liecina tikai par to, ka jaunieši atkarības purvā ir pārāk iestiguši. Kā citādi skaidrojams tas, ka viņi pēc drauga nāves atkal pīpēja tieši to pašu vielu, kas bija liktenīga viņu draugam… Viens no puišiem zaudējis samaņu, otrs izsaucis “ātro” palīdzību. Narkoloģijas centrā šādi “spaisa” smēķētāji tiekot ievesti ik dienas — dažkārt pat līdz septiņiem jauniešiem vienā dienā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atzinis, ka pēdējā laikā aktivizējusies cīņa pret “legālo” narkotiku tirdzniecību varētu sekmēt šī biznesa aiziešanu pagrīdē, un tas krietni apgrūtinās policijas darbu. Tomēr policijas mērķis ir, lai šīs vielas nevarētu iegādāties kā parastas preces veikalā. Var jau būt, ka, to panākot, samazināsies lietotāju skaits, tomēr skaidrs arī tas — ja līdz šim lietoja un dzīvību zaudēja no legāli pirktajām vielām, tad turpmāk sagaidāms tas pats, tikai no nelegāli iegādātajām.
Valsts policijas Iekšējās drošības birojs aizvadītajā nedēļā aizdomās par 40 eiro kukuļņemšanu aizturējis divus Rīgas reģiona Ceļu policijas bataljona darbiniekus, katru nedēļu aiztur arī vairākus kukuļdevējus. Pagājušajā gadā Valsts policijā sākti astoņi kriminālprocesi par kukuļņemšanu, ko izdarījuši policisti. Pret korupciju palīdzēs uzlīmes ar brīdinošiem uzrakstiem — tā domā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš, kurš šo ideju noskatījis kaimiņos, Lietuvā. Lai veiksmīgāk cīnītos ar autovadītājiem kukuļdevējiem, policijas mašīnas varētu aplīmēt ar informējošiem brīdinājumiem, kas draud par šādu noziegumu. Lietuvā policijas automašīnas aplīmētas ar uzrakstiem “Es kukuļus neņemu”. Korupcijas apkarošana ir bezgalīga cīņa ar vējdzirnavām. Kamēr šajā jomā strādājošajiem būs mazs atalgojums, uzlīmes var līmēt kaut ceļu policistiem uz pieres. Par šādu korupcijas apkarošanas metodi pasmaidīju ne tikai es, spriežot pēc lasītāju komentāriem internetā, arī daudziem citiem tā šķiet komiska ideja, un, ja tiks īstenota, noteikti papildinās anekdošu krājumu par ceļu policistiem.
