Pie Skrīveru kultūras centra durvīm jau pulksten septiņos rītā izveidojās rinda. Tajā bija tie, kuriem arī sestdienā jādodas uz darbu. Arī dienā te bija daudz cilvēku, un nobalsot par savu favorītu politikā ieradās ļaudis no tālākām Latvijas malām, kuri Skrīveros iegriežas vien brīvdienās.
Atšķirībā no citiem vēlēšanu iecirkņiem, kuros sestdienas rītā pabiju, 285. Skrīveros skanēja mūzika. Tas radīja daudz atbrīvotāku gaisotni, un skrīverieši, pirms ievietot aploksnē vienu no 13. sarakstiem, savā starpā apsprieda tajā iekļautos deputātu kandidātus — kuru svītrot, kuram plusiņu ievilkt. Vairums, šķiet, savu izvēli sen bija izdarījuši, un gan vecāka gadagājuma ļaudīm, gan pavisam jauniem bija nepieciešams vien no kaudzītes izvēlēties īsto sarakstu. Starp viņiem bija arī mazā Alise ar vecmāmiņu Annu. Annas kundze teic, ka, pirms doties uz vēlēšanām, mazā no rīta teikusi — ome, cīnies par Latviju! No kurienes viņai tādas domas? Varbūt noklausījusies, ka pieaugušie runā — stāsta skrīveriete.
