Vācijā, Tīringenē, Zāles upes krastā, ir maza pilsētiņa Zālfelde. Šai vietai, iespējams, nekad netiktu pievērsta tik liela uzmanība, ja tajā nedzīvotu Folkers Krafts jeb Olu vīrs, kā viņu sauc vietējie.
Lielais tūristu pieplūdums pilsētā Lieldienu laikā ir Folkera Krafta nopelns. Reiz agrā bērnībā mazais Folkers savā dzimtajā pilsētā ieraudzīja skaisti izdekorētu koku, un tas bija sākums interesantajai Lieldienu tradīcijai — Olu jeb Lieldienu koka veidošanai. Pirmo reizi Lieldienu koku viņš izveidoja 1965. gadā, lai sagādātu prieku saviem bērniem. Pirmajā kokā bija iekārtas 18 plastmasas olu. Taču jau nākamajā gadā Folkers vēlējās kokā iekārt vairāk rotājumu. Sapratis, ka plastmasas izstrādājumi ir pārāk dārgi, viņš ķērās pie īstām olām — izpūta tās un nokrāsoja. Gāja laiks, koks auga, un ik gadu palielinājās arī olu skaits. Bērni izauga, katrs izveidoja savu ģimeni, pārcēlās uz citu dzīvesvietu, un šķita — tradīcija beigsies, taču klusums nebija ilgs.
Deviņdesmito gadu vidū, tiklīdz paaugās Kraftu mazbērni, Lieldienu koks atkal bija jārotā, un nu olu skaits tajā sasniedza tūkstoti. Ģimene šai nodarbei pievērsās aizvien nopietnāk. Folkera sieva Krista olas aptamborēja dažādos rakstos un krāsās, izrotāja ar pērlēm. Kalnā ap Olu koku viņa iestādīja 1200 dažādu krāsu krokusu. Tagad koku sāk dekorēt aptuveni četras nedēļas pirms svētkiem, rotājumus noņem aptuveni nedēļu pēc Lieldienām. Pagājušajā gadā koku rotāja ar 9800, bet šogad plānots iekārt 10 000 olu. Ģimene ir izveidojusi mājaslapu, kurā ir ievietota informācija par koka tapšanas vēsturi, tā fotogrāfijas, arī skaistākie Zālfeldes skati.
Popularitāti Vācijā un ārpus tās koks sāka iegūt pēc Berlīnes mūra krišanas. Par krāšņo Lieldienu koku rakstīja presē, to filmēja televīzija, raidījumus veidoja arī radio. Gadu gaitā cilvēku interese par koku tikai pieauga, līdz ziņa nonāca arī pie ārzemju medijiem. Kraftu Olu koku braukuši aplūkot tūristi no Luksemburgas, Holandes, Austrijas, Anglijas, Ķīnas, ASV un citām valstīm.
