Šogad nolēmu atteikties no tradicionālajām olu krāsošanas metodēm. Apnicis jau ar tām sīpolu mizām un putraimiem! Katru gadu viens un tas pats! Vajag taču ierotēt Eiropas apritē. Salasījusies internetā dažādas gudrības, nolēmu, ka bez ģenerālmēģinājuma neiztikt. Tiesa, tam visam man bija nepieciešami papildu līdzekļi: gumijas cimdi, bārdas putas, briljantzaļais šķīdums, piecu veidu olu krāsas, violetie graudiņi, salvetes, marle.
Indriķis, ieraudzījis tādus pirkumus, bija neizpratnē, ko es vēloties darīt: kādu operēšot vai jaunu sejas maskas recepti izmēģināšu?
Diemžēl mani ģenerālmēģinājuma rezultāti nav iepriecinoši: krāsošanas darbiem veltīju piecas stundas, nejauši izlija briljantzaļais uz manas blūzes, trīs olas dabūju izmest, jo tās pārplīsa un bija nokrāsojušās violetā krāsā, cimdi izrādījās cauri, un rezultātā visi nagi man bija varavīksnes nokrāsās. Es pati biju raibāka par Lieldienu olām. Ja tā labi padomā, kāpēc man skriet līdzi Eiropai? Ar sīpolmizām sanāk gan ātrāk, gan lētāk, turklāt olas nokrāsojas raibu raibās.
Izabella
Ha! Ha!
Šorīt es piecēlos agrāk, lai nokavētu darbu bez steigas.
Padotais atnāk pie priekšnieka:
— Ja jūs man nepaaugstināsiet algu par 200 eiro, es visiem pateikšu, ka paaugstinājāt par 500, un tad ejiet no tiem prasītājiem atkaujieties!
Direktors strostē padoto:
— Tu visu dari lēnām: domā lēnām, strādā lēnām, runā lēnām, kusties lēnām. Vai vispār ir kaut kas tāds, ko tu dari ātri?
— Jā, es… ātri nogurstu. ◆
