Ja man jautātu, kas cilvēka dzīvē ir pats briesmīgākais, bez vilcināšanās atbildētu: olimpiskās spēles!
Ja man jautātu, kas cilvēka dzīvē ir pats briesmīgākais, bez vilcināšanās atbildētu: olimpiskās spēles! Ar to gan negribu apvainot nevienu sportistu, bet gan savu Izabellu! Ja jūs zinātu, par ko pēdējās divās nedēļās pārvērtusies mana dzīve! Par īstu murgu!
Viss sākās ar olimpisko spēļu atklāšanas parādi. Jūs domājat, Izabella to televīzijā skatījās atkārtojumā? Nē! Viņai vajadzēja redzēt tiešraidi, kura sākās četros no rīta! Lai šo svarīgo momentu nenokavētu, no visiem kaimiņiem aizņēmās modinātājus un noregulēja tā, lai tie zvanītu ik pēc pusstundas, sākot no diviem naktī. Drošības pēc — lai neaizguļas.
Trakākais, ka nakts pārraides jāskatās arī man, jo Izabella mierīgi nevar nosēdēt, vienmēr ar kādu jādiskutē. Pareizāk sakot, runā jau tikai Izabella, es māju ar galvu un saku: jā, jā. Neesmu sporta nīdējs, bet, goda vārds, priecājos, kad mūsu hokejisti zaudēja Vācijai. Pretējā gadījumā vēl pāris nakšu no savas dzīves varētu izsvītrot.
Es tikai brīnos, kur sievieša cilvēkam tāda enerģija — gandrīz katru nakti sēž pie televizora, piedevām bļauj, svilpj, lamājas, bet no rīta uz darbu iet starojoša. Ka tik kāds vietējais “olimpietis” nav uzradies! Aizdomīgi, jo olimpisko spēļu noslēgumu pirmdien septiņos no rīta viņa skatīšoties darbā. Interesanti, kāpēc gan to nevar darīt mājās?
Indriķis
