Aizkraukles novada domē sveica olimpieti Ivaru Deini.
Aizkraukles novada domē sveica olimpieti Ivaru Deini. Viņš ziemas olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā kamaniņbraukšanā divnieku ekipāžu konkurencē izcīnīja 10. vietu.
Ivars Deinis līdz 7. klasei mācījās Aizkraukles 2. vidusskolā, pēc tam — Murjāņu sporta ģimnāzijā. Aizkraukli nekad nav pametis, jo te dzīvo viņa ģimene. Tikšanās reizē novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme pauda prieku par to, ka vienu no labākajiem Latvijas izlases rezultātiem olimpiādē sasniedza aizkrauklietis. Plūmes kungs domes un visu aizkraukliešu vārdā olimpietim pateicās, pasniedzot naudas balvu.
Vēl zeltītus rezultātus
Prieks par savu audzēkni ir arī bijušajiem skolotājiem. Aizkraukles 2. vidusskolas direktors Leons Līdums uzsvēra: “Savējais olimpiādē, un viņš mūs nepievīla.” Direktors vēlēja sportistam vēl labākus rezultātus “ar zelta maliņu”.
Par Ivaru visvairāk pārdzīvoja māte — Izglītības darbinieku arodbiedrības Aizkraukles rajona komitejas priekšsēdētāja Helēna Deine. Viņa domā, ka ikvienam sportistam kā balvu par to, ka viņš daudz trenējies, vajadzētu ļaut piedalīties olimpiādē.
Uz jautājumu, vai Ivars piedalīsies arī nākamajās ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā, sportists atbildēja: “Uz olimpiādi nemaz nav tik vienkārši tikt. Jācīnās un jāpaļaujas vien uz saviem spēkiem. Līdz pat pēdējam brīdim nezinājām, vai tiksim uz Soltleiksitiju.”
Aizkrauklieši iztaujāja Ivaru ne vien par olimpiādi, bet arī vēlējās zināt viņa domas dažādos ar sportu saistītos jautājumos.
Nauda jāmeklē pašam
— Kā vērtējat Latvijas olimpiskās komandas rezultātus?
— Varēja būt labāk, bet, manuprāt, šīs nebija neveiksmīgas spēles. Lai gan neieguvām medaļas, piemēram, hokeja komanda spēlēja labi.
— Kādas kamaniņbraucējiem ir treniņu iespējas?
— Ziemā trenējamies Siguldas trasē, bet vasarā tas pašu ziņā: jāmeklē nauda un sponsori, treniņu vietas. Arī sporta inventārs jānodrošina pašam.
— Vai kamaniņbraukšana ir dārgs sportaveidā?
— Salīdzinoši nav dārgs, bet mūsu sportaveida federācija palīdz tikai izbraukumos, sacensībās, par pārējo jādomā pašiem. Pats sev esmu arī treneris.
Olimpiskā vienība nav tas pats, kas olimpiskā komanda. Olimpiskajai vienībai ir nodrošināts viss, arī treneri. Loģiski, ja nebūs labu rezultātu, naudas sadalē būsi pabērna lomā.
Latviešus Amerikā pazīst
— Kā jutāties olimpiskajā ciematā?
— Mūs apsargāja pat vairāk nekā vajadzētu. Dažkārt pārspīlēti — ienesot olimpiskajā ciematā atspirdzinoša dzēriena pudeli, vajadzēja apsardzes klātbūtnē vienu malku nogaršot, lai pārliecinātos, ka viss kārtībā.
Vietējie uz ielas latviešus pazina un uzņēma ar ovācijām. Tas televīzijā demonstrētā ietekmē — izrādot interesi par valsti, kura iepriekšējās olimpiādēs translāciju laikā apdalīta.
— Tikāties ar līdzjutējiem?
— Zināju, ka olimpiādi vēro trīs aizkrauklieši, bet viņus nesastapu. Startā un finišā visvairāk izjutu saviļņojumu arī skatītāju vidū. Taču nervu spriedze ir tik liela, ka pat ļoti labs sportists vienā brīdī var sabrukt.
“Iesēdina kā bluķi kamanās”
— Vai esat apmierināts ar saviem rezultātiem?
— Desmito vietu cerējām iegūt, bet augstāk tikt varējām tikai lielas veiksmes gadījumā.
— Kā sākās jūsu sportista karjera?
— Mācoties Aizkrauklē, mans treneris vieglatlētikā bija Gunvaldis Strautiņš. Draugi trenējās kamaniņsportā, Murjāņos sāku braukt arī es. Gunvaldis centās pierunāt nepamest vieglatlētiku, uzskatīja, ka nākotnē es būtu labs daudzcīņnieks.
Ivara māte piebilst, ka treneris lūdzis arī vecāku palīdzību, teicis — kamaniņsportā tevi iesēdina kā bluķi kamanās, bet vieglatlētikā var sevi pierādīt.
— Vai kamaniņbraukšana ir veselībai bīstams sportaveids?
— Diezgan. Esmu lauzis kāju, pirkstus. Ir smagas un vieglas trases. Vācijā ir ļoti smaga trase. Pirms diviem gadiem abi ar pārinieku tur guvām traumu, bijām bezsamaņā, bet viss beidzās labi.
Ar sportu maizi nepelnīs
— Kāda loma olimpiskajā komandā ir ārstam?
— Galvenokārt brīdināt un uzmanīt. Skandāls izvērsās par Amerikā ražoto šokolādi — tajā bija vielas, kas ir aizliegtas. Ārstam tas jākontrolē.
Ivars arī strādā un mācās Sporta pedagoģijas akadēmijā. Viņš atzīst, ka mācības nedaudz atstātas novārtā, bet domā tām pievērsties nopietnāk: “Plānoju mācīties fizioterapiju. Ar kamaniņbraukšanu naudu nenopelnīsi. Ja sportu pametīšu, studēšu Amerikā.”
Plūmes kungs uzaicināja Ivaru šovasar piedalīties Aizkraukles pilsētas jubilejas svinībās. Sportists apsolīja — savējiem laiku vienmēr var atlicināt.
