Pekinas olimpisko spēļu medaļnieki — vieglatlēts Ainārs Kovals un svarcēlājs Viktors Ščerbatihs — viesojās Valles vidusskolā, tikās ar šīs skolas un Kurmenes pamatskolas audzēkņiem un apsveica šo mācību iestāžu labākos sportistus.
Olimpieši viesojās visās topošā Vecumnieku novada skolās un apbalvoja tos skolēnus, kuri sasnieguši augstus rezultātus valsts līmeņa sacensībās. Lai ietaupītu laiku, Kurmenes pamatskolas audzēkņus atveda uz Valles vidusskolu.
Matīss Kozlovskis un Edvards Ezernieks no Valles vidusskolas, kā arī Egita Zariņa un Pēteris Meiers no Kurmenes pamatskolas saņēma olimpisko spēļu medaļnieku Atzinības rakstu un grāmatu “Latvija Pekinā” ar svarcēlāja Viktora Ščerbatiha un šķēpmetēja Aināra Kovala autogrāfiem. Savukārt skolām olimpieši uzdāvināja grāmatu “Latvijas olimpiskais zelts, sudrabs un bronza”, kurā stāstīts par mūsu valsts sportistu panākumiem olimpiskajās spēlēs.
Jaunie sportisti “Staburagam” atzina, ka ir grūti savienot aktīvus treniņus un mācības, brīvā laika gandrīz neatliek. Tomēr nodarboties ar sportu ir interesanti.
Abu skolu audzēkņiem bija iespēja Latvijas olimpiešiem uzdot jautājumus. Bērnus interesēja, cik gadu vecumā gan Viktors Ščerbatihs, gan Ainārs Kovals sākuši trenēties, izcīnījuši pirmās medaļas, kāda ir viņu ēdienkarte, treniņu režīms, kādas bija izjūtas, nokļūstot olimpiskajās spēlēs.
Abiem sportistiem pirmie panākumi bijuši jau agrā bērnībā. Piemēram, Viktors Ščerbatihs pirmo diplomu saņēmis 10 gadu vecumā, savukārt Aināra Kovala talantu ievērojis sporta skolotājs bumbiņas mešanas nodarbību laikā. Viņš bumbiņu raidījis divreiz tālāk par klasesbiedriem. Ščerbatiha kungs atklāja, ka pēc saspringtām sacensībām viņš visvairāk kāro pēc makaroniem, kas svarcēlājiem ir “nāvējošs” ēdiens. Reizēm viņš vēlētos panašķoties arī ar kartupeļu čipsiem un kolu, taču — nedrīkst.
Viktors Ščerbatihs “Staburagam” atklāja, ka šādas tikšanās ar olimpiešiem un labāko sportistu apbalvošana ir lielisks stimuls ne tikai pašiem apbalvotajiem, bet arī pārējiem skolēniem.
— Mēs mudinām ne tikai nodarboties ar sportu, bet arī klausīt vecākus, skolotājus, trenerus, — saka svarcēlājs. — Protams, jāievēro arī veselīgs dzīvesveids, jāatturas no smēķēšanas un alkohola lietošanas. Mēs ar savu piemēru pierādām, ka dzīvē, ja vien ir liela vēlēšanās, iespējams gandrīz viss.
Domājot par sporta attīstību nākotnē, kaut ko ilgākam laikam saplānot grūti. Būs reģionālā reforma, trūkst finansējuma. Šajā laikā svarīgi, lai treneri spētu bērnos saglabāt interesi par sportu. Tikai tā mēs nepazaudēsim jauno sportistu paaudzi, kas pēc gadiem varēs nest Latvijas vārdu pasaulē.
