Rīt 65. dzimšanas dienu Vietalvas pagasta “Ieviņās” svinēs Skaidrīte Hermane, otrdien viņai būs arī vārda svētki. Skaidrītes kundzes māsa Maiga jau apsolījusi izcept lielu svētku torti, un jubilāre ciemos gaidīs bērnus un mazbērnus.
Rīt 65. dzimšanas dienu Vietalvas pagasta “Ieviņās” svinēs Skaidrīte Hermane, otrdien viņai būs arī vārda svētki. Skaidrītes kundzes māsa Maiga jau apsolījusi izcept lielu svētku torti, un jubilāre ciemos gaidīs bērnus un mazbērnus.
Skaidrītes kundze ikdienā “Ieviņās” dzīvo un saimnieko viena. Viņas saimniecībā ir septiņi kaķi, suns, vistas, truši, sivēns un govs. Izaudzinājusi trīs bērnus, tagad lielāko prieku sagādā pieci mazbērni. Viņa ir olimpieša slēpotāja Jāņa Hermaņa māte.
Ar “fuksīti” uz mežu
Jubilāres bērnība pagājusi Madonas rajona Mētrienas pagastā, tur aizvadīts arī skolas laiks. Ģimenē auga trīs māsas, un Skaidrīte bija vecākā. Jau no bērnības vajadzēja palīdzēt piemājas saimniecībā. “Protu visus smagos vīriešu darbus. Esmu ar tēvu mežā gājusi ar “fuksīti” malku zāģēt, vasarā pļāvu sienu, jo ģimenē nebija citu strādnieku. Tikai pēc gadiem jūtu, ka fiziski smagie darbi jau tolaik sabojāja veselību. Līdz skolai katru dienu mēroju septiņus kilometrus. Pat aukstajās ziemās, kad sals sasniedza mīnus 40 grādu,” atklāj Skaidrītes kundze. Jubilāre atceras, ka bērnībā dzīvojuši diezgan trūcīgi, tāpēc dzimšanas dienas svinībām māte parasti cepusi garšīgu baltmaizi, tā tolaik bijusi liels gardums.
Dzīve kā vāverei ritenī
Skaidrītes kundze ir ieguvusi lopkopības speciālistes izglītību, bet šajā profesijā strādāt nav nācies. Pārceļoties dzīvot Vietalvas pagastā, tobrīd vienīgās brīvās darbavietas bija vietējā bērnudārzā. Sākumā strādājusi par auklīti, pēc tam par audzinātāju. Bērnudārzā aizvadīti 27 gadi. Jubilāre atceras: “Kā es tolaik vēlējos kaut pusgadu padzīvot mājās, atpūsties un būt kopā ar saviem bērniem. Bija tāds laiks, kad dienas saplānotas līdz pēdējai minūtei — kas jāizdara, kur jāpaspēj aizskriet, ko nopirkt. Dzīvoju kā vāvere ritenī — pārnākot no darba, bija jāgatavo vakariņas, jāpaspēj sakopt saimniecību un vēl gribējās pabūt kopā ar bērniem. Kad aizgāju pensijā, pirmo pusgadu baudīju brīvību, priecājos, ka man nekur nav jāsteidzas un varu dzīvot mājās. Vēlāk arvien vairāk gribējās atkal būt kopā ar cilvēkiem.”
No lielā putraskatla
Pirmais darbiņš, ko Skaidrītes kundze izdara no rīta — ieslēdz Latvijas radio 2, kas skan gandrīz visu dienu līdz brīdim, kad skatās televīziju. Jubilāre atzīst, ka ir ļoti sabiedriska un viņai nepatīk klusums, kas valda mājās. Visu mūžu pierasts pie bērnu balsīm, tāpēc klusums nomāc. Tālāk jāpabaro saime. Lai sagādātu ēdienu septiņiem kaķiem, sunim Džerim un sivēnam, katru dienu “Ieviņās” vāra lielo putraskatlu, no kura sava tiesa tiek visiem. Ziemas vakaros, kad ātri satumst, nekāda dižā darbošanās neiznāk, tāpēc vairāk laika jubilāre pavada istabā, lasot avīzi vai skatoties televīziju. “Pēdējās nedēļas pie televizora vien pavadu. Vēroju mūsu olimpiešu gaitas Turīnā un turu īkšķi. Ļoti pārdzīvoju viņu neveiksmes un priecājos, ja viņiem veicas,” atklāj “Ieviņu” saimniece.
Siltumnīca bez tomātiem
Sabiedrībā valda uzskats, ka lielākajai daļai cilvēku mīļākais gadalaiks ir tas, kurā viņš dzimis. Skaidrītes kundze stāsta, ka ziema viņai nemaz nepatīk. Iespējams, tas saistīts ar bērnības atmiņām, kad bija aukstas un dziļas ziemas, ne tādas kā tagad. Viņa gaida, kad “Ieviņu” dārzā no zemes sprauksies pirmie pavasara ziediņi, bet vismīļākā Skaidrītei tomēr ir vasara. Skaidrītes kundze stāsta: “Pavasarī līdz Jurģiem mana siltumnīca piesēta pilna ar puķēm. Sēju asteres, lefkojas, samtenes, salvijas, petūnijas, arī kāpostus, kurus vēlāk pārdēstu dobēs. Parasti ir tā: kad pienāk laiks, lai stādītu siltumnīcā tomātus, tur nav vietas, jo tā ir pilna ar puķu stādiem.” “Ieviņu” pieliekamajā ir daudz marinējumu un konservējumu, kompotu un ievārījumu. Saimniece atklāj, ka rudeņos, kad ir konservēšanas sezona, viņa var “rauties” visu nakti, lai ātrāk pabeigtu iesāktos darbus. Ir bijis tā, ka visu dienu mizo ābolus, dažas stundas paguļ un atkal mizo ābolus, lai ātrāk tos varētu iekonservēt.
Kājām līdz Maskavai
Jubilāre atzīst, ka dzīves laikā mēroti lieli attālumi, un domā, ka, saskaitot kilometrus, varbūt aizstaigājusi pat līdz Maskavai. Saimniecībā palīdz bērni, arī mazbērni vasarā brauc ciemoties. Skaidrītes kundze piekodinājusi, lai ciemiņi brauc pēc kārtas, nevis visi reizē, jo tad “Ieviņās” ilgāk skan mīļo cilvēku balsis. Šoziem, kā ik gadu, saadījusi arī zeķes un cimdus, jo vasarā istabā sanāk tikai pārgulēt, visi darbi darāmi laukā. Jubilāre atzīst, ka nekādas dāvanas viņu neiepriecina tik ļoti, kā tas, ka pašai un tuviniekiem labi klājas un ir laba veselība. “Ziedi gan man patīk, īpaši neļķes,” atzīst Skaidrītes kundze.
