Pēdējo triju gadu laikā 81% nodarbināto ir veikuši obligātās veselības pārbaudes, tas ir par 17% vairāk nekā pirms trim gadiem. Šādu pozitīvu tendenci atklāj Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) veiktā pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā 2013” pirmie rezultāti.
Patlaban apkopotie dati vēsta, ka pēdējos gados uzlabojies arī darba devēju pašu novērtējums par to, cik precīzi darba vide uzņēmumā atbilst Darba likuma prasībām.
Viens no pētījuma svarīgākajiem uzdevumiem ir noskaidrot, vai, atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei Latvijā, pieaug arī darba aizsardzības prasību ievērošana un tiesiskums darba attiecībās. Darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka 73% uzņēmumu darba vide 10 ballu skalā, salīdzinot ar Darba aizsardzības likuma prasībām, ir 8—10 ballu robežās, un tas ir labs rādītājs. Turklāt pēdējā gada laikā 48% aptaujāto uzņēmumu veikts darba vides risku novērtējums.
Tiesa gan, pētījuma sākotnējie rezultāti liecina, ka intensīvāks darbs ieguldāms darba ņēmēju informēšanā par darba vides riskiem. Pētījuma dati liecina, ka sevi par labi informētiem uzskata 31% respondentu, tas ir tikai par 4% vairāk nekā 2006. gada pētījuma datos. Daļēji informēti jūtas 34% aptaujāto, savukārt 28% respondentu atzīst, ka nav informēti par riska novērtējumiem savās darbavietās. Salīdzinot ar iepriekšējā pētījuma datiem, pieaudzis to darba ņēmēju skaits, kuri uzskata, ka viņu veselības traucējumu cēlonis ir darba vidē esošie kaitīgie faktori (piemēram, troksnis, vibrācija, putekļi, ķīmiskās vielas u. c.).
Arī vaicājot darba ņēmējiem, vai pēdējā gada laikā viņi snieguši ieteikumus par darba apstākļu uzlabošanu vai darba tiesisko attiecību sakārtošanu savā darbavietā, teju trīs ceturtdaļas aptaujāto norādījuši, ka nav to darījuši. Iespējams, darbinieki nav pietiekami informēti par to, ka ir tiesīgi akcentēt pašu pamanītās nepilnības uzņēmumā un ierosināt nepieciešamos darba vides uzlabojumus, tāpat pamatā var būt arī bailes šādi rīkoties. Tas liecina, ka visā Latvijā nepieciešams attīstīt sociālo dialogu, tostarp tas veicināms arī uzņēmumu iekšienē.
Kopumā pētījumā aptaujāti 1044 darba devēji, 2558 darba ņēmēji un pašnodarbinātie, 1012 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kā arī organizētas četras fokusa grupu diskusijas.
