No Jaunā gada biju nolēmusi sākt jaunu dzīvi, bet kaut kā nesanāk. Biju pat uzrakstījusi plānu.
No Jaunā gada biju nolēmusi sākt jaunu dzīvi, bet kaut kā nesanāk. Biju pat uzrakstījusi plānu. Svarīgākā plāna daļa — “Diēta”. Tiesa, ar 1. janvāri to sākt vēl nevarēju, jo bija taču jāapēd visi Vecā gada pārpalikumi. Ārā taču nemetīsi! Turklāt ir ticējums — kā pavadīsi pirmo gada dienu, tāds būs viss gads. Nu nevarēju taču sēdēt pusbadā kā ubadze!
Nākamā bija darbdiena un kolēģim dzimšanas diena. Ja jūs zinātu, kādu šmorējumu viņš bija atnesis! Vai tad es kāda askēte, ka man no tā jāatsakās? Protams, ēdu, cik vien lien. Viendien atkal ciemos atskrēja draudzene. Ciemkukulim paņēmusi krējuma šokolādi. Piedevām viņa zināja, ka esmu nolēmusi sākt diētu. Nu gatavā čūska, vai ne? Visu šokolādes tāfelīti apēdu vienā rāvienā. Biju paredzējusi mēnesī zaudēt piecus kilogramus, bet kur nu! Tieši tik ir nācis klāt.
Ar citiem plāniem neiet labāk. Biju iecerējusi pārkārtot skapi un atbrīvoties no vecajiem apģērba gabaliem, bet palika žēl tos mest ārā vai atdot citiem. Ja nu es palieku slaidāka, tie taču man var noderēt. Izdomāju labāk nopirkt jaunu skapi. Indriķis ārdās, bet kā viņš nesaprot, ka sievietei visu laiku jāmainās, nu vismaz apģērbs. Pat francūži saka, ka sieviete divas dienas vienā un tajā pašā tērpā darbā drīkst ierasties tikai tad, ja nav nakšņojusi mājās. Bet es taču nekur neblandos!
Tā nu šis gads, tēlaini runājot, maniem cerību putniem aplauzis spārnus. Bet nekas, pēc austrumnieku kalendārā Jaunais gads vēl nav sācies. Vēl man ir iespēja saņemties!
Izabella
